Lieldienām tuvojoties vēlamies iepazīstināt ar jūras zaķiem, jeb Zaķzivi (Cyclopterus lumpus). Zaķzivs lielākai sabiedrības daļai vēl ir noslēpums, jo tai Baltijas jūrā nav būtiskas saimnieciskas nozīmes. Savukārt Ziemeļeiropā to izmanto nelielos daudzumos un zvejo ikru ieguvei, kuri tiek pielīdzināti kaviāram.
Šai sugai raksturīgas arī ģimeniskās un Lieldienu svinēšanas tradīcijas. Tās nārsta laikā veido pārus un nārsto no februāra līdz aprīlim piekrastē seklās akmeņainās vietās ar bagātīgu augāju. Pēc ikru iznēršanas, mātīte atgriežas dziļumā, bet tēviņš paliek apsargāt ikrus gandrīz divus mēnešu ilgumā un šajā laikā ir agresīvs. Tēviņiem nārsta laikā krūšu spuras un vēders krāsojas oranži sarkans, bet mātītes var būt zilgani zaļas.
Šī suga satopama Ziemeļatlantijā, Eiropā – ziemeļu un rietumu piekrastēs arī visā Baltijas jūrā, Rīgas līča ziemeļu daļā. Tikai iesāļajā Baltijas jūrā zaķzivs parasti ir dūres lielumā, bet Ziemeļatlantijā un tai pieguļošajās pārējās jūras var sasniegt basketbola bumbas lielumu. Latvijas piekrastē zaķzivs mātītes var izaugt līdz 20 cm garas, pāris centimetrus garākas par tēviņiem.
Ļoti īpaša pazīme šai sugai ir vēdera spuras. Tās ir pārveidotas par lielu, iegarenu vēdera piesūcekņa disku. Ar šīs vēdera spuras palīdzību zaķzivs var nostiprināties un noturēties pat pie metāla sienas.
Zaķzivs līdz ar četrragu buļļzivi, lucīti un plūkšņzivi ir pieskaitāma pie Baltijas jūras glaciālo reliktu zivju sugām. Tās ir sugas, kas ienāca Baltijas jūras baseinā pēc pēdējā ledus laikmeta beigām (12000 gadu atpakaļ) un saglabājās arī nākamajās Baltijas jūras attīstības stadijās. Šīm sugām visu gadu ir nepieciešams auksts un ar skābekli bagāts ūdens.
Izzinošas brīvdienas un priecīgas Lieldienas ģimenes lokā pavadīt vēl LIFE REEF projekta komanda.
