Pieaugot pieprasījumam pēc dažādu pasākumu un aktivitāšu rīkošanas dabā, tostarp, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, Dabas aizsardzības pārvalde (Pārvalde) ir sagatavojusi informatīvus ceļvežus jeb infografikas, kas aktivitāšu organizatoriem palīdzēs orientēties nepieciešamo saskaņojumu un atļauju saņemšanā.
Kopā izveidotas četras infografikas, kas uzskatāmi attēlo, kur meklēt nepieciešamo informāciju, ja ir radusies iecere organizēt aktivitātes brīvā dabā, kādi ir būtiskākie likumdošanas akti, kas jāņem vērā un kurās institūcijās ir jāvēršas. Infografikas ir brīvi pieejamas un apskatāmas Pārvaldes tīmekļvietnes sadaļā Aktualitātes - Infografikas.
- Pasākumu rīkošana īpaši aizsargājamā dabas teritorijā
- Pasākumu rīkošana mikroliegumā
- Pasākumu rīkošana aizsargājamas sugas dzīvotnē
- Pasākumu rīkošana vietā, kur nav īpaši aizsargājamu dabas vērtību
Pārvalde aicina pasākumu un aktivitāšu plānošanai īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās kā pamata informācijas ieguves avotu izmantot publisko dabas datu pārvaldības sistēmu “Ozols”, kā arī katras teritorijas individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kurus var atrast vietnē www.likumi.lv un Pārvaldes tīmekļvietnē.
“Ne vienmēr visas iecerētās darbības vai maršruti dabā ir atļauti. Savlaicīga saziņa vairumā gadījumu ļauj izvairīties no pārpratumiem, kā arī laicīgi noskaidrot nepieciešamās izmaiņas plānoto aktivitāšu norises laikā un telpā, meklējot un izvērtējot alternatīvas. Tāpēc aicinām pasākumu organizatorus laikus vērsties Pārvaldes reģionālajās administrācijās, kuru pārraudzības reģionā aktivitātes plānotas, lai saņemtu izsmeļošu informāciju, ja radušies papildu jautājumi,” aicina Pārvaldes Ķemeru Nacionālā parka dabas centra vadītāja A. Balandiņa.
Atsevišķiem pasākumiem, kā, piemēram, pārgājieniem, ekskursijām, laivu braucieniem, bieži vien saskaņojums nav nepieciešams, ja netiek pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais cilvēku skaits. Turpretim tūrisma maršrutu izveidošanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās saskaņojums lielākoties ir nepieciešams. Ar jēdzienu “tūrisma maršruts” tiek saprasta jebkura vieta, kurā ar dažādu līdzekļu palīdzību tiek veicināta regulāra apmeklētāju plūsma – tie var būt gan organizēti pasākumi/aktivitātes, piemēram, SUP braucieni un laivošana, velo braucieni un pārgājieni, gan internetā pieejami GPX faili.
Šādu saskaņojumu mērķis ir nodrošināt optimālu dažādu aktivitāšu norisi, lai tās neapdraudētu dabas tūrisma piedāvājuma galveno resursu – dabas vērtības –, kuru dēļ cilvēki šos piedāvājumus izmanto. Saskaņojot maršrutus un aktivitāšu norisi ar dabas ekspertiem, uzņēmējs var būt drošs, ka ir izdarījis visu, lai piedāvājums būtu ilgtspējīgs – tāds, kas sniedz pozitīvas emocijas tā izmantotājiem, kā arī nodrošina sabiedrības kopīgo vērtību saglabāšanu turpmākajām paaudzēm.
Atbilstoši maksas cenrādim, kas stājās spēkā šī gada jūnijā, pasākumiem, kuru dalībnieku skaits pārsniedz 100, tiks piemērota dabas saglabāšanas un atjaunošanas nodeva. Taču šī maksa tiek piemērota tikai komerciāliem pasākumiem pārvaldes turējumā nodotos īpašumos – īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas ir ~1 % no valsts teritorijas. Pārējā valsts teritorijā pasākumu organizēšanai maksa nav noteikta. Informāciju par teritorijām un pasākumiem, uz kuriem attiecas maksas cenrādis, var uzzināt Pārvaldes tīmekļvietnē, kā arī sazinoties ar Pārvaldes reģionālajām administrācijām.
Izprotot šādu pasākumu nozīmi veselības veicināšanā, Pārvalde aicina izvērtēt visas iespējas šādus pasākumus rīkot mazāk jutīgās teritorijās, tostarp, ārpus īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām. Savukārt aizsargājamajās teritorijās primāri rīkot pasākumus, kas ir vērsti uz konkrēto teritoriju un to dabas vērtību iepazīšanu, nodrošinot pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību.
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā, lai aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību – retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus, dendroloģiskos stādījumus un dižkokus, kā arī sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas. Latvijā ir izveidotas 658 šādas dabas teritorijas no kurām 73,6 % aizņem sauszemes, savukārt īpaši aizsargājamas jūras pamatteritorijas - 26,4 %.