Publicēts: 01.10.2020.
Ņemot vērā, ka pēdējos gados būtiski pieaudzis roņu skaits Baltijas jūrā un tie rada zaudējumus zvejniecībā, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” vadošie pētnieki ir izstrādājuši aizsardzības un apsaimniekošanas plānu roņiem Latvijas ūdeņos Baltijas jūrā un Rīgas līcī.
Izstrādātais plāns kalpos kā stratēģisks dokuments, lai varētu uzsākt darbu pie valstī noteikto normatīvo aktu izmaiņām. Plāna uzdevums ir aizsargāt pogainā roņa populāciju Rīgas līcī, kas ir apdraudēts, un samazināt samilzušo pelēkā roņa un zvejnieku konfliktsituāciju.
Valsts zinātniskais institūts “BIOR” piedāvā ilgtermiņā veikt roņu populācijas skaita dinamikas izpēti abām sugām. Tāpat nepieciešams izstrādāt vienotu komunikācijas plānu, kā veicināt sabiedrības izpratni par roņu nozīmīgo lomu Baltijas jūras ekosistēmā.
“Turpmākai cilvēku un roņu līdzāspastāvēšanai nepieciešams rast kompromisu. Ņemot vērā zvejnieku un dabas aizstāvju intereses, roņu aizbaidīšanas nolūkos no zvejas rīkiem, piedāvājam pakāpeniski ieviest roņu atbaidīšanu un ieguvi tiešā zvejas rīku tuvumā. Iespējamā roņu ieguve būtu pieļaujama tikai pelēkajam ronim un nevajadzētu pārsniegt 1% no populācijas daudzuma Latvijas ūdeņos,” akcentē institūta “BIOR” vadošais pētnieks Didzis Ustups.
Pasākums īstenojams ar nosacījumu, ka sākotnēji jāveic pilotpētījums, turklāt nekavējoties pārtraucams, ja tiek konstatēts, ka pelēko roņu populācijas stāvoklis pasliktinās
Šādam ierosinājumam piekrīt arī piekrastes zvejnieki. Latvijas teritoriālajos ūdeņos šobrīd uzturas ap 10% kopējās Baltijas jūras pelēko roņu populācijas, kas varētu būt no trim līdz sešiem tūkstošiem pelēko roņu.
Tāpat plānā iekļauti rīcības virzieni, kā rīkoties ar izskalotajiem roņiem un to utilizēšanu, kā arī roņu mazuļu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu komplekss.
“Roņu plāns, tāpat kā ikviens sugas aizsardzības plāns, aptver lielu informācijas apjomu un sniedz zinātniski pamatotas atbildes uz daudziem jautājumiem. Līdz ar to varam sākt risināt aktuālās situācijas, piemēram, jau pērn tika izstrādāts mehānisms, lai aprēķinātu roņu radītos postījumus un kompensācijas apmēru Latvijas zvejniekiem. Paldies ikvienam zinātniekam, zvejniekam un valsts iestāžu pārstāvim, kas ar savu pieredzi un zināšanām palīdzēja izstrādāt šo plānu, iesaistoties diskusijās par plānotajiem roņu apsaimniekošanas pasākumiem, lai cilvēka un dabas sinerģija Baltijas jūras krastā strāvotu daudz patīkamāk kā līdz šim,” pauž dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne.
Plāns tika izstrādāts pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījuma, ņemot vērā pieaugošo roņu populācijas skaitu. Pieaugot roņu skaitam, piekrastes zvejniecība atsevišķos novados un periodos ir praktiski pārtraukta, zvejnieki roņus uzskata par kaitniekiem.
Plāna izstrāde tiek veikta dabas skaitīšanas jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda īstenotā projekta ”Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” Nr. 5.4.2.1/16/I/001 ietvaros.