Lai ilgtermiņā nodrošinātu dabas lieguma “Mežole” savdabīgu, mazpārveidotu purvu un mežu masīvu un tajos sastopamo Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu un sugu saglabāšanu, ir izstrādāts Ministru kabineta individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts. Dabas aizsardzības pārvalde tuvākajā laikā informēs dabas lieguma “Mežole” teritorijā esošo zemju īpašniekus par jaunajām normām un zonējuma maiņu. Pēc tam noteikumi tiks virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Patlaban teritorijas izmantošanu regulē Ministru kabineta 2003. gada 21. janvāra noteikumi Nr. 45 “Dabas lieguma “Mežole” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Lai atvieglotu uzraudzību, apsaimniekošanas tiesisko regulējumu un specifisku biotopu saglabāšanu, tapušas jaunas dabas liegumam “Mežole” paredzētas normas. Ikviens interesents ar Noteikumu projektu var iepazīties tiesību aktu portālā (lietas Nr.23-TA-2264) .
Lai mazinātu ietekmes un nodrošinātu dabas (biotopu un sugu) vērtību koncentrēšanās vietu aizsardzību un teritorijas apsaimniekošanu, līdz ar noteikumu apstiprināšanu tiks noteikts arī jauns funkcionālais zonējums. Noteikumu projekts paredz dabas liegumā noteikt trīs funkcionālās zonas – regulējamā režīma, ainavu aizsardzības un neitrālo zonu.
Regulējamā režīma zona ietver īpaši aizsargājamos biotopus, tiem pieguļošās pieaugušās un pāraugušās mežaudzes, kā arī jaunāku audžu fragmentus, kas ietilpst biotopu koncentrēšanās vietās vai nodrošina biotopu platību buferzonas funkcijas. Lipsas un Ludzes upēm un to pieteku strautiem pieguļošās teritorijas iekļautas regulējamā režīma zonā, lai nodrošinātu straujteču gliemju sugu dzīvotņu aizsardzību.
Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai saglabātu teritorijai raksturīgo mežaines ainavu, kā arī lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai atbilstošu teritorijas saimniecisko izmantošanu. Ainavu aizsardzības zonā ir iekļautas jaunas/mākslīgi ierīkotas audzes, kā arī audzes, kurās pēdējo 5-10 gadu laikā veiktas kopšanas cirtes, vidēja vecuma audzes, kurās šobrīd nav pietiekamas struktūras, lai tās atzītu par biotopiem.
Neitrālā zonā ir ietverti valsts nozīmes autoceļi.
Vasaras laikā un rudenī dabas lieguma teritoriju rekreācijai pastiprināti apmeklē apkārtnes iedzīvotāji, kas vēlas ogot, sēņot, atpūsties utt, tādējādi, radot papildus antropogēno slodzi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugām. Dabas lieguma pievilcību novērtē arī sporta organizācijas, regulāri organizējot orientēšanās sacensības. Tādēļ Noteikumu projekts paredz, ka visā dabas lieguma teritorijā būs atļauts rīkot orientēšanās sacensības no 1. augusta līdz 14. martam, pārējā laikā plānots ierobežot orientēšanās sacensību rīkošanu, ļaujot putniem netraucēti ligzdot. Tāpat Noteikumu projektā paredz, ka sugu dzīvotņu un biotopu apsaimniekošanas pasākumu īstenošanai dabas lieguma teritorijā, kā arī galvenās cirtes, kopšanas cirtes un rekonstruktīvās cirtes veikšanai Noteikumu projektā noteiktajos gadījumos ainavu aizsardzības zonā tiek sagatavots meža apsaimniekošanas plāns. Regulējamā režīma zonā tiek plānots aizliegt saimniecisko darbību un cita veida darbību, tādējādi nodrošinot šajā zonā esošo sugu un biotopu netraucētu dabisko attīstību.
Dabas liegums “Mežole” atrodas Latvijas ziemeļaustrumos, Smiltenes novada Launkalnes pagastā. Liegums dibināts 1989. gadā ar mērķi nodrošināt savdabīgu, mazpārveidotu purvu un mežu masīvu un tajos sastopamo aizsargājamo sugu aizsardzību. Liegums, kura platība ir 2 784,00 ha, ir iekļauts Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA 2000.
Šīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas mērķis ir saglabāt mežu un purvu biotopu kompleksu, it īpaši purvainus mežus, neskartus augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, vecus vai dabiski boreālus mežus un staignāju mežus, kā arī nodrošināt aizsardzību tādām sugām kā zeltenā akmeņlauzīte (Saxifraga hirculus), platlapu cinna (Cinna latifolia), spīdīgā āķīte (Hamatocaulis vernicosus), Lapzemes āķīte (Hamatocaulis lapponicus), zirgskābeņu zilenītis (Lycaena dispar), divjoslu airvabole (Graphoderus bilineatus), biezā perlamutrene (Unio crassus), strauta nēģis (Lampetra planieri) un Eirāzijas ūdrs (Lutra lutra).