Pārskatot un pilnveidojot līdzšinējo dabas pieminekļu sarakstu, ir pārstrādāti Ministru kabineta (MK) noteikumi “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”. Jaunie noteikumi precizē 51 dabas pieminekļa robežas, dabas pieminekļu administratīvo iedalījumu, rosina noteikt aizsardzības statusu vienam jaunam dabas piemineklim, apvieno vairākus blakusesošus dabas pieminekļus vienā un ievieš 15 jaunus esošo dabas pieminekļu nosaukumus.
Izstrādātais MK noteikumu projekts ikvienam interesentam pieejams Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā. Tuvākajā laikā Dabas aizsardzības pārvalde informēs ikvienu zemes īpašnieku par jaunajiem noteikumiem un robežu maiņu, kura īpašumā atrodas aizsargājamie ģeoloģiskie un/vai ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi. Līdz ar zemes īpašnieku informēšanu, jaunie noteikumi tiks virzīti pieņemšanai MK.
Noteikumu projekts paredz izveidot jaunu dabas pieminekli “Ostupes atsegumi” 45ha platībā. Tas atrodas Ostupes posmā starp Ostiem un Ostciemu Ventspils novada Ances pagastā, un tajā konstatēti 39 iežu smilšakmens atsegumi un vairāki avoti.
Pārstrādātie noteikumi precizē 51 dabas pieminekļa robežas, kas vēsturiski noteiktas uz mazākas precizitātes, mūsdienām neatbilstoša kartogrāfiskā materiāla un līdz ar to neatbilst reālajai situācijai dabā un mūsdienu ģeotelpisko datu prasībām. Kā arī šo dabas pieminekļu robežu apraksti neatbilst šā brīža situācijai un ir grūti piemērojami. Robežu precizējumu rezultātā 23 dabas pieminekļiem platība pieaugs, bet 22 dabas pieminekļiem platība samazināsies. Bet kopējā dabas pieminekļu platība samazināsies par 254ha.
Dabas piemineklis “Sēravoti Zaļajā purvā” pēc ekspertu ierosinājuma tiek svītrots no saraksta, jo tā izplūdes vieta dabā ir applūdusi un nav konstatējama, vienlaikus šīs vietas aizsardzību nodrošina Ķemeru Nacionālā parka dabas lieguma zonas nosacījumi.
Jaunie noteikumi noslēdz visu līdz šim noteikto ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu robežu pārskatīšanu, un dabas pieminekļu robežu precizēšana tika veikta trijās kārtās. Pirmajās divās kārtās 2017.gadā un 2019.gadā, veicot grozījumus esošajos MK noteikumos, tika precizētas 128 dabas pieminekļu robežas. Noslēdzošā ir šī kārta, kas paredzēja pārskatīt aizsardzības statusu atlikušajam 51 objektam. Zinātnisko pamatojumu dabas pieminekļu robežu precizējumiem ir sagatavojuši Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti sadarbībā ar Latvijas Universitātes ģeologiem.
Patlaban dabas pieminekļu statusu nosaka MK 2001.gada 17.aprīļa noteikumi Nr.175 “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”, kas aptver 179 dabas pieminekļus.