Pēc vairākiem gadiem, šogad atkal esam tikuši pie kārtīgas ziemas, sniega un ledus. Caur Ieraugi dabā rubriku februārī aicinām iepazīt ledus un aukstuma nozīmi bioloģiskajā daudzveidībā.
Jūras krastā ik dienu notiek dabiski ģeoloģiski procesi, to starpā Latvijā izteiktā krasta erozija. Klimata pārmaiņu dēļ 20-30 gadu laikā piekrastē ir krasi pieauguši rudens un ziemas vētru apmēri, kuru laikā krasti tiek deldēti vispamatīgāk. Prof. Gunta Eberharda aprēķini liecina, ka pēdējās desmitgades krasta erozijas ātrums pieaudzis 2-5 reizes. Krastu dabiskais aizsargs ir zemes sasalums un ledus krāvumi, tomēr klimata pasiltināšanās rezultāta ledus krāvumi kļuvuši par retu parādību. Tomēr pat neliela ledus josla piekrastē labi slāpē viļņu radīto krasta eroziju, liecina doc. Jāņa Lapinska novērojumi.
Pat neliela ledus josla piekrastē labi slāpē viļņu radīto krasta eroziju.
Baltijas jūras ledus biezuma un koncentrācijas kartē var sekot līdzi norisēm piekrastē. Šādus novērojumus veic Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, dati redzami jūras datu portālā – https://marine.meteo.lv/. Šobrīd biezāka ledus kārta piekrastē ir Jūrmalā, starp Enguri un Ragaciemu, kā arī Kurzemes Rietumu piekrastē posmā no Mazirbes līdz Miķeļtornim.
Pēc kārtīgas ziemas, pavasarī ezeros un upēs veidojas ledus sablīvējumi. Vēja, straumes un viļņu ietekmē tiek kustināti ledus gabali, kuri kā dabisks skrubis palīdz attīrīt aizaugušās ūdens vietas.
Ledus iešanas laikā veidojās arī pali, kas ir ļoti būtiski upju palienēm. No paliem atkarīgi augi un vēlāk arī putni, kas regulāri aplūstošās palienes izmanto kā barošanās un ligzdošanas vietas.
Ledus kārta pēc tilpuma mazākās vai seklākās ūdens tilpnēs var nodarīt arī postu zivju resursiem – zivju slāpšanu.
Bezsniega apstākļos arī caur ledus slāni, kas klāj ūdens virsmu notiek neliela fotosintēze un ūdens bagātināšanās ar skābekli. Taču ar to nepietiek, lai uzturēšanai visus ezerā notiekošos dzīvības procesus.
Zivkopji iesaka ūdenstilpēs ledū izcirst āliņģus un vērot, vai pie tiem pulcējas zivis. Ja pie āliņģiem tiek novērota zivju koncentrēšanās, tad ūdenstilpē var jau būt problēmas ar nepieciešamā skābekļa daudzumu. Jau laikus hektāra platībā ledū vajadzētu izcirst 4-6 āliņģus. Lai āliņģi neaizsaltu, tos nosedz ar niedrēm vai salmiem.
Ilgstoša sala periodi palīdz cīnieties ar invazīvo svešzemju sugu ierobežošanu. No dienvidiem nākušie augi rada būtiskas izmaiņas ekosistēmā un veicina bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Invazīvie dienvidu augi izplatās ātri, ir mazprasīgi, var augt dažādos apstākļos. Tādā veidā tiek burtiski no vietas izspiežot vietējās sugas, kam ir ekoloģiski šaurāka niša.
Ilgāk pieturoties salam, avoksnainās krasta nogāzēs un pie ūdenskritumiem veidojas krāšņi leduskritumi.
Ledus kritumi ir viens no krāšņākajiem apskates objektiem, kas veidojas ilgstoša sala periodā. Šādas ledus stabules veidojas aizsalstot gan ūdenskritumiem, gan atsegumu nogāzēs. Daudzas no šīm vietām ir valsts nozīmes ģeoloģiski pieminekļi, tāpēc aicinām nekādos apstākļos pa atsegumiem nekāpelēt – tas veicina gan objektu bojāšanu, gan apdraud pašu kāpelētāju.
Ziemā putni bezpalīdzīgā stāvoklī lielākoties nonāk piebarošanas dēļ.
Katru ziemu cilvēki ziņo par it kā ledū iesalušiem ūdens putniem, īpaši gulbjiem. Gulbju iesalšana ledū ir ļoti, ļoti reta parādība. Barga ziema daudziem gulbjiem, it īpaši jaunajiem, protams, nav viegla. Kopumā gulbji var sekmīgi pārziemot. Bet tie putni, kas izdzīvot nespēj, diemžēl ir dabiska atbiruma procesa sastāvdaļa. Putni bezpalīdzīgā stāvoklī lielākoties nonāk piebarošanas dēļ. Putni kā apmāti koncentrējas piebarošanas vietās un laikā, kad neviens vairs tos nepiebaro, putni spītīgi paliek esošajā vietā un nemeklē jaunas dabiskas barošanās vietas.
Arī maize, ar kuru visbiežāk tiek piebaroti gulbji, ir nepiemērota pārtika gulbjiem. Ūdens putnu galvenā diēta ir zāle, aļģes, planktons un kukainīši, kas ūdeņos ir pārpārēm. Ornitologs Dmitrijs Boiko par baltmaizes došanu stāsta šādi: “Ja gulbjus ar maizi baro jau no bērnības, tad tie kļūst atkarīgi no tās, tā ir kā narkotika. Tāpēc, redzot cilvēkus, putns pats dodas pie cilvēkiem un pieprasa to pabarot”. Šādi putni var kļūt arī agresīvi un bīstami cilvēkiem.
