Biotopa apsaimniekošana
Biotopa apsaimniekošana. Foto: Ērika Kļaviņa

Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – Pārvalde) gada nogalē plāno sākt praktiskos darbus, lai 16 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās visā Latvijā 870 hektāru platībā atjaunotu aizsargājamos biotopus un radīt piemērotus apstākļus sugu dzīvotņu ilgtspējīgai pastāvēšanai.
 

Šīs aktivitātes paredzētas Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētajā projektā “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai”, kuru līdz 2023. gada beigām Pārvalde īstenos kopā ar sadarbības partneriem no  AS “Latvijas valsts meži”, VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, vairāk kā 10 pašvaldībām un privāto zemju īpašniekiem.  
 

Projekta vadītāja Inga Hoņavko stāsta, ka darbu klāsts Pārvaldes projekta teritorijās ir ļoti daudzveidīgs un lielākā daļa no tiem plānota, lai atjaunotu bioloģiski vērtīgu zālāju teritorijas, zāļu un augstos purvus un virsājus. Šie biotopi ir atkarīgi no regulāras apsaimniekošanas vai dabiskiem traucējumiem, kas neļauj tiem aizzelt ar krūmiem un kokiem. Līdz ar to pirmais darbs būs novākt lieko apaugumu.


“Piemēram, zālāju atjaunošana ietver gan saaugušo krūmu un koku izciršanu, gan sakņu un celmu frēzēšanu, lai neļautu ataugt atvasēm. Bet purvos un virsājos ir pietiekoši izcirst apaugumu, lai apturētu šo biotopu stāvokļa tālāku pasliktināšanos. Tāpat daudzās zālāju teritorijās ilgstošas neapsaimniekošanas dēļ zālāja virsma ir kļuvusi ļoti nelīdzena, kas padara neiespējamu to uzturēšanu ar tehniku. Šādās vietās paredzēta ciņu, cūku rakumu un bebru alu līdzināšana, izmantojot dažādas metodes – gan zemes virskārtas frēzēšanu, gan ecēšanu un diskošanu,” par praktiski veicamajiem darbiem informē I. Hoņavko.


Paredzēts atjaunot arī grūti pieejamas, bet bioloģiski ļoti vērtīgas vietas, kur arī turpmāk vienīgā iespējamā apsaimniekošana var notikt tikai ar rokas instrumentiem. Tādas ir atsevišķu ļoti retu sugu augšanas vietas, piemēram, Sibīrijas mēlziedes (Ligularia sibirica), Igaunijas rūgtlapes (Saussurea alpina spp. esthonica) atradnes. Plānotas ir arī Latvijas kontekstam neierastas un mazāk pazīstamas biotopu atjaunošanas metodes, piemēram, sēklu siena ieklāšana zālājos, kuros dabisko zālāju sēklu banka ir zudusi. Savukārt Randu pļavās un Liepājas ezera Reiņa poldera pļavās ir paredzēts pirkt “noganīšanas pakalpojumus”, jo šajās vietās tieši ganību ierīkošana, ir vispiemērotākais apsaimniekošanas veids.
 

Lai visu ieplānoto paveiktu, Dabas aizsardzības pārvalde ir izsludinājusi iepirkumu konkursu “Biotopu atjaunošanas biotehniskie pasākumi 2021. - 2023.”, plašāka informācija par to atrodama Elektronisko iepirkumu sistēmā >> . Paredzētais piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 18. oktobris plkst. 10:00.
 

Šajā projektā kopumā turpmāko gadu laikā plānots atjaunot aizsargājamos biotopus un radīt piemērotus apstākļus sugu dzīvotņu ilgtspējīgai pastāvēšanai vairāk nekā 40 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās visā Latvijā.  Projekta “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” (Nr.5.4.3.0/20/I/001) kopējais budžets plānots 3,52 miljonu EUR apmērā un 85% no tā finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, īstenošanas laiks: no 2021. līdz 2023. gadam.

Eiropas Savienības Kohēzijas fonda logo