Publicēts: 08.06.2017.
Šajā pavasarī Engures teritorijā, novērtējot piekrastes piemērotību atpūtas projekta izveidei, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Pierīgas reģionālās administrācijas eksperti atklājuši ievērojamu pļavas silpureņu atradni. Tā kā augs ir ļoti rets un līdz ar to īpaši aizsargājams, šajā teritorijā diemžēl nevarēs īstenot plānotās ieceres, taču Pārvalde aicina Engures iedzīvotājus un viesus neskumt, bet priecāties un saudzēt nupat atklāto dabas retumu.
Daudzgadīgais gundegu dzimtas lakstaugs – pļavas silpurene – ir viena no divām Latvijā sastopamajām silpureņu sugām. Atšķirībā no meža silpurenes, kas galvenokārt sastopama Austrumlatvijā, šī suga lielākoties koncentrējas Piejūrā un Rietumlatvijā. Plašākā mērogā tā ir Austrumeiropas stepju suga, taču arī tur, savā īstajā areālā, piemēram, Ungārijā un Rumānijā, tā tiek uzskatīta par apdraudētu. Latvijā tā ir īpaši aizsargājama, jo ir reta un saistīta ar specifiskiem augšanas apstākļiem.
Patlaban šis skaistais augs ir ierakstīts vairākos īpaši aizsargājamo sugu sarakstos, tostarp Latvijas, kā arī Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā. Tas nozīmē, ka ir aizliegta tā lasīšana, noplūkšana un izrakšana, kā arī dzīvotņu postīšana. Nav atļauta arī savvaļā ievāktu silpureņu audzēšana, kolekcionēšana, transportēšana, dāvināšana, pārdošana vai mainīšana, kā arī piedāvāšana pārdošanai vai apmaiņai.
“Zinātniski pierādīts, ka savvaļā augošas silpurenes pārstādīšana dārza dobē parasti nevainagosies ar panākumiem. Augs nelabprāt iedzīvojas jaunā vidē. Turklāt šāda auga iegūšana var maksāt bargu naudas sodu. Šādiem mērķiem pieejamas kultivētās silpureņu šķirnes, nevis savvaļā sastopamās. Tādēļ, dodoties baudīt laisku atpūtu Engures pludmalē, ieteicams tikai ar acīm priecāties par šo reto augu, kas daudzviet Latvijas teritorijā jau izzudis vai vienkārši nav sastopams,” uzsver Pārvaldes Dabas aizsardzības daļas vecākais valsts vides inspektors Kārlis Lapiņš.
Augam ir nokareni, zvanveidīgi ziedi ar bāli violetām, retāk iesarkanām vai iedzeltenām lapām. Tas zied aprīļa beigās un maijā. Patlaban – jūnija sākumā – silpurene jau izveidojusi iegarenus augļus, kas klāti ar bieziem matiņiem. Pļavas silpurenei nav vienalga, kur augt. Tai patīk tikai gaišas, atklātas vietas – sausi, gaiši priežu meži, kāpas ar skraju augāju, reti – sausas pļavas. Reizēm tā sastopama sausu priežu mežu ceļmalās, jo tur ir gaišs, sauss un ir raksturīga barības vielām nabadzīga augsne. Silpureni nomāc blīva augāja izveidošanās. Tad tā izzūd, jo samazinās gaismas pieejamība.
Lai uzlabotu silpureņu augšanas apstākļus, Pārvalde rudenī Engurē plāno organizēt pelēkās kāpas sakopšanas talku, kuras laikā silpureņu atradnes teritorijā tiks ravētas mazās priedītes, kas varētu aizēnot šos prasīgos augus, tādejādi tos pakļaujot iznīcībai. Talkā būs aicināti piedalīties arī vietējie iedzīvotāji. Aicinot līdzdarboties dabas saglabāšanas darbos, Pārvalde vēlas ikvienu mudināt novērtēt sev apkārt sastopamās dabas vērtības. Senie latvieši dzīvoja saskaņā ar dabu, mācēja to novērtēt un gana daudz no tās paņemt. Ne vienā vien tautasdziesmā lasāms arī par estētisko baudījumu, ko latvietim sniegusi daba. Aicinot rūpēties par strauji izzūdošu sugu saglabāšanu, Pārvalde cer arī līdzcilvēkos raisīt pārdomas un ierosmi saglabāt bioloģisko daudzveidību un līdz ar to skaistu Latvijas dabu nākamajām paaudzēm.
Zināmās pļavas silpurenes izplatības vietas Engures apkārtnē kartogrāfiski attēlotas dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS.