Lai zinātniski pamatoti noteiktu aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības, izmantošanas un apsaimniekošanas tiesisko regulējumu, tādējādi saglabājot teritorijā dabas un ainaviskās vērtības, ir izstrādāti un apstiprināti dabas pieminekļa “Lēdurgas dendroloģiskie stādījumi” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
Līdz šim teritorijas izmantošanu regulēja Ministru kabineta noteikumi Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, taču, lai atvieglotu uzraudzību un Lēdurgas dendroloģisko stādījumu aizsardzību, kā arī sekmētu teritorijas dabas un ainavisko vērtību saglabāšanos, tapušas tieši dabas piemineklim “Lēdurgas dendroloģiskie stādījumi” paredzētas tiesību normas.
Dabas piemineklis "Lēdurgas dendroloģiskie stādījumi" atrodas Rietumvidzemē – Krimuldas novada Lēdurgas pagasta teritorijā un ir izveidots 1987. gadā. Nozīmīgākā teritorijas vērtība ir dendroloģiskie stādījumi, kas ietver ap 540 kokaugu sun ir viena no Latvijas bagātākajām kokaugu kolekcijām. Vairākiem no dabas pieminekļa teritorijā sastopamajiem citzemju kokaugu taksoniem šī ir viena no retajām, iespējams, vienīgā augšanas vieta Latvijā. Teritorijā atrodas nozīmīgas sēklas ražojošas introducēto kokaugu audzes, kas dod vērtīgu Ziemeļvidzemes apstākļos aklimatizētu stādu un sēklu materiālu. Dendroloģiskie stādījumi ir vērtīgi arī kā zinātniskās izpētes un mācību objekts.
Dabas pieminekļa vērtības nozīmīgi papildina arī daļēji dabiskās ekosistēmas – meži, zālāji un ūdeņi. Tie ir nozīmīgi daudzām vietējām augu un dzīvnieku sugām kā šo sugu dzīvotnes. Dabas pieminekļa teritorijā konstatētas piecas īpaši aizsargājamas augu sugas, četras īpaši aizsargājamas un divas retas bezmugurkaulnieku sugas, deviņas īpaši aizsargājamas un trīs retas putnu sugas un četras īpaši aizsargājamas zīdītāju sugas.
Dabas pieminekļa aizsardzības ilgtermiņa mērķi ir saglabāt un attīstīt citzemju sugu kokaugu kolekciju, kā arī saglabāt un palielināt teritorijas bioloģiskās daudzveidības un ainaviskās vērtības, veicot ekstensīvu teritorijā esošo mežu, zālāju, ūdenstilpju un ūdensteču apsaimniekošanu.
Veicot izpēti, eksperti secināja, ka dabas pieminekļa esošos mežus un līdz ar tiem meža sugu dzīvotnes negatīvi ietekmē mežsaimnieciskā darbība – kailciršu veikšana, pārmērīga to izkopšana. Ar noteikumu projektu tiek noteikts, ka kailcirte dabas pieminekļa teritorijā ir aizliegta, kā arī noteikti mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi putnu ligzdošanas laikā no 15. marta līdz 31. jūlijam.
Dabas pieminekļa teritorijā tiek noteiktas papildu prasības koku ciršanai citzemju sugu kokaugu stādījumos, vijīgās efejas dzīvotnēs un kultūrvēsturiski un ekoloģiski nozīmīgās teritorijās (2. pielikumā norādītajās teritorijās), savukārt pārējā teritorijā, kur nav konstatēti citzemju sugu stādījumi, papildu prasības noteikumu projektā netiek noteiktas un koku ciršana veicama atbilstoši normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā un ārpus meža.