Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Pasaules dabas fondu jau septiņus gadus iniciatīvā “Dari labu dabai” aicina brīvprātīgos iesaistīties dabas atjaunošanas talkās. Pērn aizvadītas 38 talkas visos Latvijas reģionos, kopumā iesaistot vairākus tūkstošus brīvprātīgo darba roku, kas veica aktuālos darbus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un arī ārpus tām.
Visvairāk talku pērn organizētas un aizvadītas Rīgas apkaimē un Vidzemē, taču diezgan daudz talcinieku arī mērojuši ceļu uz Kurzemi un Latgali. Darbs tiks turpināts arī šogad, tuvākā no talkām 15. februārī paredzēta zemo zāļu purvu uzturēšanai Ķemeru Nacionālajā parkā. Sīkāka informācija par šo talku, kā arī par turpmākajām pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētās vietnes www.tiekamiesdaba.lv sadaļā “Iesaisties dabas saglabāšanā”.
“Mūsdienās talkot var dažādi – individuāli piedaloties publiskā talkā vai arī piesakot savu kolektīvu slēgtai talkai, kurā tikai šis kolektīvs ekspertu vadībā sakopj noteiktu Latvijas dabas pērli un vienlaikus kolektīvam ir iespēja saliedēties. Vērojam, ka pēdējos gados aug pieprasījums tieši pēc kolektīvajām jeb slēgtajām talkām. Tas priecē arī mūs, jo lielāks kolektīvs spēj paveikt vairāk. Taču pērn piedāvājām arī ko jaunu – kolektīviem kļūt par krustvecākiem kādai īpaši aizsargājamai dabas teritorijai un uzņemties atbildību par šo vietu ne tikai vienu reizi, bet atgriezties arī citus gadus šajā pašā vietā un sakopt vēl nākamos hektārus, tādējādi vairojot konkrētās vietas dabas daudzveidību ilgtermiņā,” atklāj pārvaldes Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa.
Dabā darbi veicami visa gada garumā. Turklāt tie ir daudz un dažādi – nopļautā siena savākšana, dižkoku atēnošana, invazīvo sugu ierobežošana, niedru un krūmu izvākšana, gravu un upju tīrīšana un citas aktivitātes. Izsludinot katru talku, tiek norādīts darāmo darbu saraksts un ikviens interesents var izlemt, vai piedāvātie darbi viņam ir pa spēkam un saistoši.
No Latvijas dabā sastopamajām augu un dzīvnieku sugām apmēram trešdaļa ir svešzemju sugas. Teju 10 % svešzemju sugu ir invazīvas sugas, kas apdraud dabas daudzveidību Latvijā: agresīvi izplatās un izkonkurē vietējās sugas. Invazīvās sugas var ne tikai radīt dabas ekosistēmu izmaiņas, bet nodarīt ekonomisku kaitējumu un atsevišķas sugas arī kaitējumu cilvēka veselībai. Tieši tādēļ daļa talku tiek veltītas konkrētās teritorijas invazīvo sugu apkarošanai. Piemēram, kāpu atbrīvošana no krokainās rozes, teritorijas atbrīvošana no puķu spriganes, vārpainās korintes, lupīnas vai Kanādas zeltgalvītes.
