Maijā - nēģu nārsta laikā - Pārvaldes valsts vides inspektori pastiprināti uzrauga aizsargājamo zivju nārstam piemērotās upes. Veicot kontroli dabas liegumā “Raķupes ieleja”, Dundagas novadā, inspektori novēroja pastiprinātu interesi par šo apkārtni, kā rezultātā aizturēja personu, kura Raķupē nelikumīgi ieguva nēģus.
“Upes nēģu skaitu samazina ne tikai šo zivju nozveja nārsta laikā. Ļoti negatīvu iespaidu atstāj arī cilvēku bradāšana pa straujtecēm – nēģu dabiskajām nārsta vietām, jo tādā veidā tiek bojāti jau iznērstie un apaugļotie ikri,” skaidro Pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas vadītājs Raits Čakstiņš.
Šajā gadījumā personai jārēķinās ar divu veidu sodiem – viens būs zaudējumu aprēķins 40 EUR apmērā par katru noķerto upes nēģi, bet otrs – tiks uzsākti divi administratīvā pārkāpuma procesi. Viens par Sugu un biotopu aizsardzības likuma pārkāpumu, bet otrs par Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu pārkāpumu, jo konstatēta aizliegta nēģu ieguve bez atļaujas, apzināta aizsargājamas sugas īpatņu traucēšana vairošanās laikā un dzīvotnes postīšana. Turklāt pārkāpumi veikti īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (ĪADT), ignorējot, ka ĪADT ir izveidotas tieši savvaļas augu un dzīvnieku sugu labvēlīgu dzīves apstākļu nodrošināšanai.
Baltijas jūrā ietekošās upes ar to baseiniem ir nozīmīgākās nēģu nārstošanas vietas Latvijā. Liela daļa no šīm upēm, tostarp arī Raķupe, atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Raķupes oļainās upes straujteces ir īpaši piemērotas upes nēģu nārstam un mazuļu attīstībai. Ik gadu Raķupes straujtecēs izveidotās ligzdās nārsto neskaitāmi daudz nēģu, kuras neilgi pēc izšķilšanās kāpuri pamet, lai pēc tam dotos uz lēnāk tekošiem posmiem, kur ierakušies gruntī, tie pavada nākamos trīs līdz septiņus gadus. Nēģu nārsta vietas un kāpuru dzīvotnes vairākām sugām, piemēram, taimiņam, lasim, vimbām ir kopīgas, tādēļ, lai nākotnē sekmētu to resursu atjaunošanu, oļainās upes straujteces ir īpaši saudzējamas.
Nēģis ir nozīmīgs Latvijas iekšējo ūdeņu zvejas objekts, tāpēc kopš 1960. gada tiek mākslīgi pavairots, ielaižot upēs virs aizsprostiem pieaugušos īpatņu īsi pirms nārsta laika, bet 80. gados uzsākta arī nēģu kāpuru ielaišana upēs.