Publicēts: 16.04.2019.
Dabas aizsardzības pārvalde (Pārvalde) vēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, aicinot izvērtēt un atsaukt Kurzemes raidstacijās skanošo uzņēmuma “Stiga RM” reklāmu, kurā tiek pausta maldinoša informācija saistībā ar dabas skaitīšanas aktivitātēm.
Patlaban Kurzemes radio skan “Stiga RM” apmaksāta reklāma, kas maldina par dabas skaitīšanu un aicina nekavējoties uzsākt mežistrādi. Pārvalde atkārtoti uzsver, ka skaitīšanas ietvaros tiek skaitīti biotopi, lai iegūstam aktuālos datus par to stāvokli, kas jānodod Eiropas Savienībai, nevis plānoti un realizēti saimnieciskās darbības aprobežojumi.
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks: “Esam arī iepriekš saskārušies ar mežizstrādātāju izplatītām reklāmām, ar sabiedrību maldinošu informāciju par dabas skaitīšanu nolūkā iebiedēt meža īpašniekus, mudinot pieņemt nepārdomātus un ekonomiski nepamatotus lēmumus par savu īpašumu, tādējādi vairojot reklāmas iesniedzēju peļņu. Uzskatām, ka šī ir klaji negodīga rīcība no mežu apsaimniekotāju puses. Aicinām sabiedrību neļauties maldinošām reklāmām!”
Pārvaldes uzdevumā no 2017. līdz 2020.gadam visā Latvijas teritorijā tiek veikta dabas skaitīšana. Tās laikā netiek veidoti nedz jauni mikroliegumi, nedz noteikti ierobežojumi zemju īpašnieku saimnieciskajai darbībai, taču “Stiga RM” pasūtītā radio reklāma apgalvo pretējo. Dabas skaitīšana ir dabas inventarizācija, kuras laikā dabā dodas vairāki simti dabas eksperti, lai noteiktu kādi un cik daudz mūsu valstī ir ES nozīmes aizsargājami biotopi un kādā stāvoklī tie ir.
Katrai ES dalībvalstij ik pa sešiem gadiem ir jāsniedz aktuālie dabas vērtību dati, lai laikus var apzināt dabas izmaiņas un savlaicīgi reaģēt uz tām. Daudzas dalībvalstis, veicot dabas inventarizāciju, izvēlas neinformēt īpašniekus par notiekošo procesu. Plānojot Latvijas pirmo visaptverošo dabas vērtību uzskaiti, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Pārvalde un iesaistītās puses vienojās, ka svarīgi ir ne vien valstij, bet arī katram īpašniekam būt informētam par sava īpašuma vērtībām un rūpēties par tām, atbilstoši apsaimniekojot.
Par mikroliegumiem
Dabas eksperti apsekojumu laikā fiksē datus par ES nozīmes aizsargājamajiem biotopiem – viendabīgām teritorijām, kurās sastopama liela bioloģiskā daudzveidība. Piemēram, bioloģiski vērtīgi zālāji, dabiskoties sākušas mežaudzes, purvi, avoksnāji, cilvēka mazietekmēta jūras piekraste un kāpas, upes, ezeri, alas un iežu atsegumi. Nedz putni, nedz dzīvnieki šajā procesā netiek skaitīti, tāpat netiek veidoti mikroliegumi.
Informācijas iegūšana un apkopošana par ES nozīmes aizsargājamo biotopu izplatību un kvalitāti neietekmē saskaņā ar normatīvajiem aktiem atļauto saimniecisko darbību. Tas nozīmē, ka plānveidīgi jaunas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas biotopu aizsardzībai dabas skaitīšanas laikā netiek veidotas, to nosaka Ministru kabineta 2015.gada 3.novembra sēdes protokols Nr.57.
Saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu regulējumu mikroliegumu izveidi var rosināt ikviens sertificēts dabas eksperts. Pārvalde izskata iesniegumus un lemj par mikrolieguma izveidi tikai tajos gadījumos, ja teritorija atrodas ārpus meža zemēm vai ir nacionālā parka teritorijā. Par mikroliegumu izveidi citās meža zemēs lēmumu pieņem Valsts meža dienests.
Dabas skaitīšana atklāj dažādas situācijas un viedokļus, kas ne vienmēr tieši ir saistīta un vienlaikus būtiski ietekmē visu procesu: nesakārtotas īpašumtiesības, meža reģistra datu nesakritība ar to, ko eksperts konstatējis dabā, piemēram, nav reģistrēti visi valsts izcirtumi, jaunaudzes u.tml., neesošas pastkastītes, kādēļ daudzi iedzīvotāji nesaņem svarīgas ziņas no valsts iestādēm u.c. Lai rastu kopīgus risinājumus par dabas vērtību sargāšanu, pērn Pārvalde iesaistījās dialogā ar meža nozares pārstāvjiem. Lai arī Pārvalde piekrīt apgalvojumam, ka kompensāciju sistēma par mikroliegumu noteikšanu ir uzlabojama, par valsts līdzekļu piešķiršanu un izlietojumu lemj citas institūcijas. Jādomā, ka sarunas ir pirmais solis uz panākumiem un visu pušu apmierinātību, bet tas var prasīt ilgāku laiku.
Lai arī iegūto datu apstrādes un pārbaudes process ir sarežģīts un ļoti apjomīgs, jo atklājas būtiskas nepilnības un datu nesakritības dažādās datu bāzēs, jau četru biotopu grupu īpašnieki ir saņēmuši rezultātu vēstules par pirmās sezonas apsekojumiem, savukārt otrās sezonas datus saņēmuši tikai bioloģiski vērtīgo zālāju īpašnieki, kam pavasarī ir iespēja pieteikties atbalsta maksājumiem. Tuvāko gadu laikā Pārvaldes sūtītu rezultātu vēstuli saņems ikviens saimnieks, kura īpašumā ES nozīmes aizsargājams biotops ir skatīts un konstatēts. Ja biotops netiks atrasts, vēstule netiks sūtīta.
Visi aktuālie dati pakāpeniski tiks savadīti arī Pārvaldes uzturētajā dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols (https://ozols.daba.gov.lv/pub). Tas ļaus zemes īpašniekiem taupīt laika un finanšu resursus, kā arī atvieglos dažādu jautājumu risināšanu, atļauju saņemšanu, detālplānojumu izstrādi utt.
Plašāka informācija par dabas skaitīšanu, plānotajām aktivitātēm, atbildes uz populārākajiem jautājumiem, iedzīvotāju informatīvajiem bezmaksas semināriem pieejama vietnē www.skaitamdabu.gov.lv vai www.daba.gov.lv.
Biotopu apzināšana norit dabas skaitīšanas jeb ES Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” ietvaros. Visu dabas skaitīšanas aktivitāšu īstenošana paredzēta līdz 2023.gadam.