Cīņa ar invazīvajām svešzemju sugām jūrā, jūras dzīvotņu izpēte un kartēšana, kā arī priekšlikumi īpaši aizsargājamo zivju un putnu sugu saudzēšanai – tas viss paredzēts Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) un projekta partneru iesāktajā projektā "Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā" (turpmāk – “LIFE REEF projekts”).
“Lai gan lielākajai daļai jūra asociējas ar smilšainu pludmali, rudens vētrām vai dzintara gabaliņu lasīšanu, jūras ekosistēma un zemūdens pasaule ir daudz sarežģītāka un glabā vēl daudz citu vērtību un noslēpumu. Runājot par īpaši aizsargājamiem biotopiem, parasti ar to saprotam sauszemes dabas vērtības, taču arī jūra slēpj Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos jūras biotopus, piemēram Smilts sēkļi jūrā un Akmeņu sēkļi jūrā,” pauž Pārvaldes ģenerāldirektors A. Svilāns.
Šo biotopu apzināšana un aizsardzība nav kaprīze, tieši šiem sēkļiem ir būtiska nozīme kā zivju nārsta vietām un zivju mazuļu “bērnudārziem” – tātad tiem ir nozīmīga loma zivju resursu atjaunošanā.
Tāpat kā uz sauszemes, arī jūrai ir savas problēmas un viena no nozīmīgākajām ir invazīvu citzemju sugu izplatīšanās. Invazīvās dzīvnieku sugas, piemēram apaļais jūrasgrundulis un Ķīnas cimdiņkrabis ne tikai atņem dzīves vidi vietējām sugām, bet arī iznīcina vietējo sugu barības bāzi – sīkos bezmugurkaulniekus un barojas ar vietējo zivju ikriem un mazuļiem, izjaucot dabisko līdzsvaru.
LIFE REEF projekta ietvaros Baltijas jūras akvatorijā plānots kartēt un izpētīt Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos jūras biotopus Smilts sēkļi jūrā un Akmeņu sēkļi jūrā 4116 kvadrātkilometru platībā. Izpēte nepieciešama, lai sagatavotu kritērijus jūras biotopu novērtēšanai un uzlabotu monitoringa metodiku jūras aizsargājamo biotopu un sugu novērtēšanai. Tikai iepazīstot dabas bagātības un veicot zinātnisko izpēti var sekmēt šo biotopu un to apdzīvojošo sugu ilgtspējīgu pastāvēšanu un apsaimniekošanu.
LIFE REEF projekta zinātniskie pētījumi nepieciešami, lai nodrošināta biotopu aizsardzību, kas savukārt veicinās gan zivju populāciju, gan putnu dzīvotņu uzlabošanos un gan jūras resursu aizsardzības sistēmas izveidi. Turpmāko piecu gadu laikā plānots sniegt priekšlikumus jaunu aizsargājamo jūras teritoriju izveidei un iekļaušanai Natura 2000 tīklā, kā arī sagatavot zinātniski pamatotu piekrastes zvejas pārvaldības plānu, paredzot priekšlikumus jūras putnu un zīdītāju piezvejas mazināšanai.
Tāpat paredzēts izstrādāt vienotu apsaimniekošanas plānu visām esošajām un arī no jauna izveidotajām jūras aizsargājamām teritorijām, izvērtējot arī jūras biotopu ekosistēmu pakalpojumu iespējas. Pārvalde arī izstrādās metodiku, un invazīvo svešzemju sugu reģistrēšanas sistēmā būs iespējams reģistrēt jūras grunduļu un cimdiņkrabju nozvejas gadījumus.
LIFE REEF projektu “Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā” īsteno Dabas aizsardzības pārvalde kā vadošais partneris sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR” un Latvijas Hidroekoloģijas institūtu. Tā kopējais budžets ir 4 miljoni EUR, no tiem 60% sedz ES vides un klimata pasākumu programma LIFE, bet 40% - Latvijas Vides aizsardzības fonds un projekta partneri.
