ATGĀDINĀJUMS
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā gadu vecs. Mēs neatjauninām iepriekš publicēto ziņu saturu, tāpēc iespējams kāda informācija vairs nav aktuāla.
Cilvēku ietekmes rezultātā visā pasaulē strauji samazinās krupju skaits. Arī Latvijā, pieaugot satiksmes intensitātei, ik pavasari migrācijas laikā aiziet bojā neskaitāmi daudz krupju. Lai saglabātu krupju populāciju un palīdzētu tiem veiksmīgi šķērsot autoceļus, Dabas aizsardzības pārvalde (Pārvalde) aicina sabiedrību ziņot par zināmajiem autoceļu posmiem, ko gadu no gada pavasarī šķērso migrējošie krupji.
“Pēc nepilniem diviem mēnešiem Latvijā sāksies intensīva krupju migrācija. Krupji modīsies no savām ziemošanas vietām mežos, parkos, lauku sētās un dosies turpināt savu dzimtu uz tuvējo ūdenstilpi. Taču daudzviet krupju vēsturiskos migrācijas ceļus tagad šķērso cilvēku būvēti autoceļi, rezultātā liela daļa krupju aiziet bojā zem auto riteņiem, nārsta vietu nesasniedzot. Tādēļ, lai palīdzētu krupjiem šajā grūtajā ceļā, esam uzsākuši kampaņu “Misija – KRUPIS. Izglāb princi!” un, gatavojoties pavasara migrācijai, aicinām ikvienu ziņot par zināmām krupju migrācijas vietām visā Latvijā,” iesaistīties kampaņā mudina Pārvaldes vecākais eksperts Vilnis Skuja.
Iedzīvotāju ziņojumi palīdzēs Pārvaldei ievērojami paplašināt krupju migrācijas vietu karti un sociālajā kampaņā piesaistīt šīm vietām brīvprātīgo krupju glābējus, kuri aktīvajā migrācijas laikā patrulēs pie autoceļiem un palīdzēs abiniekiem tikt pāri. Gar dažiem krupju migrācijas ceļu posmiem paredzēts uzstādīt arī nelielus žogus, kas vēl drošāk un efektīvāk palīdzēs krupjiem veiksmīgi nonākt nārsta vietā.
Ziņot par krupju migrācijas vietām var, aizpildot pieteikuma formu kampaņas vietnē. Pārvaldes mājaslapā pieejama ne vien plašāka informācija par kampaņu kopumā, bet arī aplūkojama karte ar jau reģistrētajām krupju migrācijas vietām, ievietota rokasgrāmata un pieteikuma forma brīvprātīgajiem krupju glābējiem. Jautājumu gadījumā aicinām zvanīt Pārvaldei pa tālruni +371 67800389.
Krupji, kas labvēlīgos apstākļos spējīgi nodzīvot pat līdz cienījamam 40 gadu vecumam, pārvietojas ļoti lēni. Lai šķērsotu parasta platuma ielu, krupim var būt nepieciešamas pat 15 minūtes. Turklāt, atšķirībā no zīdītājiem un putniem, krupis no automašīnas necenšas izvairīties, bet instinktīvi sastingst, cerot, ka “uzbrucējs” viņu nepamanīs, tādā veidā pakļaujot sevi drošai nāvei.
“Jo intensīvāka satiksme uz ceļiem, jo lielākas iespējas ir krupja dzīvībai apdzist uz autoceļa. Tā ir mūsu – šīs civilizētās, autoceļiem aprīkotās pasaules iedzīvotāju – atbildība sekmēt abinieku tālāku pastāvēšanu. Krupji ir nozīmīgi dzīvības (barības) ķēdes dalībnieki. Tiem izzūdot, tiek izjaukts dabiskais līdzsvars un rezultātā var ciest pats šī balansa jaucējs – cilvēks,” skaidro V.Skuja.
Lai mazinātu krupju sabraukšanas risku, daudzviet Eiropā ierasta prakse ir veidot migrācijas tuneļus abiniekiem zem autoceļiem, ierobežot satiksmi un braukšanas ātrumu šādās vietās, kā arī veidot brīvprātīgo grupas, kas fiziski palīdz krupjiem tikt pāri ceļam un izdzīvot. Piedaloties brīvprātīgajiem, ik gadu tiek izglābti tūkstošiem abinieku dzīvības visā pasaulē.
Kampaņas aktivitātes 2022.gadā tiek īstenotas sadarbībā ar Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020.gadam projektu “Ezeru pārvaldības un apsaimniekošanas uzlabošana Kurzemē un Ziemeļlietuvā/ Improving Governance and Management of Lakes in Kurzeme and North Lithuania” (projekta Nr. LLI-449 ) jeb LIVE LAKE. Projekta mērķis ir uzlabot ezeru resursu apsaimniekošanas un pārvaldības efektivitāti. Projekta kopējais finansējums ir 981 754,99 EUR (t.sk. Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļi 834 491,70 EUR).
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Pārvalde, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
