Parastais krupis ziemu pavada mežos, parkos, lauku sētās, bet pavasarī mostas un dodas turpināt savu dzimtu uz tuvējo ūdenstilpi. Tā kā daudzviet krupju vēsturiskos migrācijas ceļus tagad šķērso cilvēku būvēti autoceļi, liela daļa krupju aiziet bojā zem auto riteņiem, nārsta vietu nesasniedzot.
Krupju glābšana ir vienkāršs, taču ļoti atbildīgs darbs, kas prasa ievērot drošības noteikumus autoceļu tuvumā, kā arī ar rūpēm izturēties pret glābjamajiem. “Lai iesaistītos krupju glābšanā nevajag īpašas zināšanas vai lielus resursus. Jāizraugās savai dzīvesvietai tuvākais krupju migrācijas ceļa posms, jāpiesakās un jābūt gatavam pāris vakarus aktīvās migrācijas laikā tur patrulēt, migrējošos krupjus fiziski pārnesot no vienas ceļa puses uz otru,” uzsver Pārvaldes vecākais eksperts, zoologs Vilnis Skuja.
Tā kā krupji parasti migrē 2-4 stundas pēc saulrieta un lielākā nepieciešamība tos pasargāt no automašīnām ir vakara pirmajā daļā, kad uz ceļiem ir intensīvāka satiksme, drošības apsvērumu dēļ bērni glābšanas aktivitātēs aicināti iesaistīties tikai pieaugušo pavadībā.
Glābšanas darbos ieteicams izmantot tīrus cimdus, spaini, atstarojošu vesti un lukturīti. Nepieciešams fiksēt datus par izglābtajiem un bojāgājušajiem abiniekiem, ko pēcāk jāiesniedz Pārvaldei, aizpildot tiešsaistes formu.
Gadu no gada krupju migrācijas laiks atšķiras. Tas cieši saistīts ar gaisa temperatūru. Līdzko tā sasniedz vismaz +5°C un laikapstākļi ir lietaini, pastāv augsta varbūtība, ka krupji modīsies no ziemas miega un dosies uz nārsta vietām. Visagrāk parasti migrācija sākas Kurzemē. Ceļojums mēdz būt vienu vai pat vairākus kilometrus garš un var aizņemt dažas dienas, jo krupji pārvietojas apmēram 600 metrus dienā.
Dažādu apstākļu dēļ, lielākoties cilvēku ietekmes rezultātā, abinieku skaits ievērojami sarūk visā pasaulē. Parastajam krupim ir nozīmīga loma dabā, tas ir būtisks kukaiņu un gliemju aprites regulētājs, kā arī pats nozīmīgs barības elements daudziem plēsīgajiem putniem un dzīvniekiem. Tam izzūdot, var tikt izjaukts dabiskais līdzsvars. Tādēļ daudzviet Eiropā un pasaulē jau gadu desmitiem tiek organizētas brīvprātīgo grupas, kas ik gadu no pāragras nāves uz autoceļiem pasargā tūkstošiem abinieku.
Par kampaņu
Katru gadu uz Latvijas autoceļiem tiek sabraukti tūkstošiem abinieku. Kampaņas mērķis ir samazināt uz autoceļiem bojāgājušo krupju skaitu ar aktīvu sabiedrības līdzdalību, gan ziņojot Pārvaldei vēl nereģistrētas krupju migrācijas vietas, kas šķērso autoceļus, gan aktīvajā migrācijas laikā palīdzot tos pārnest pāri ceļam drošībā jau identificētajos autoceļu posmos. Gar dažiem krupju migrācijas ceļu posmiem paredzēts uzstādīt arī nelielus žogus, kas vēl drošāk un efektīvāk palīdzēs krupjiem veiksmīgi nonākt nārsta vietā.
Kampaņa ir viena no Pārvaldes īstenotā projekta LIVE LAKE (“Ezeru pārvaldības un apsaimniekošanas uzlabošana Kurzemē un Ziemeļlietuvā”) aktivitātēm. Kopumā projekta laikā ar dažādu apsaimniekošanas darbu palīdzību plānots uzlabot ezeru resursus un apsaimniekošanas efektivitāti, kā arī izglītot sabiedrību par ezeru ekosistēmām. Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu programmas atbalstītā projekta kopējais finansējums ir 981 755 EUR, no tiem 75% sedz Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Pārvalde, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
