Līdz ar putnu ligzdošanu noslēdzies pirmais posms vērienīgajos biotopu atjaunošanas darbos visā Latvijā. Darbi veikti 20 īpaši aizsargājamās Natura 2000 dabas teritorijās un trīs aizsargājamās alejās vairāk nekā 600 hektāros no kopumā 1700 hektāru atjaunojamo biotopu platību.
“Lai arī ziema bija kontrastiem un izaicinājumiem pilna – ar dziļiem sniegiem Vidzemē un Latgalē un vairākkārtējiem ziemas paliem Kurzemē un Zemgalē – pirmo darba cēlienu biotopu atjaunošanas darbos varam vērtēt kā sekmīgu,” atzīst Inga Hoņavko, Dabas aizsardzības pārvaldes (Pārvalde) Biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanas projekta vadītāja.
Pamatā veikti primārie atjaunošanas darbi – liekā apauguma novākšana atjaunojamos zālājos, izcērtot tur saaugušos kokus un krūmus. Tāpat uzlaboti gaismas apstākļi vairākās aizsargājamo sugu dzīvotnēs mežos, attīrot mežaudzi no blīvi saaugušā pameža un egļu aizauguma. Darbi notika gan pārvaldes, gan arī sadarbības partnera AS “Latvijas valsts meži” projekta teritorijās visā Latvijā.
No pārvaldes teritorijām nozīmīgākie atjaunošanas darbi veikti gan dabas lieguma “Tosmare” zālājos, gan dabas parka “Abavas senleja” zālājos Sabilē. Tāpat arī Gaujas Nacionālā parka deviņās no kopumā 16 atjaunojamo zālāju platībām ir noņemts liekais apaugums.
Nozīmīga darbu daļa – apmēram 300 hektāru platībā veikta sadarbības partnera AS “Latvijas valsts meži” projekta teritorijās, uzsākot gan Ziemeļgaujas parkveida ainavas atjaunošanu, gan sākot vairāku hektāru vienlaidu zālāju atjaunošanu dabas liegumā “Ziemeļu purvi”. Veikti pirmie darbi arī vairākās meža biotopu un ar tiem saistītajās sugu dzīvotņu atjaunošanas platībās gan Kurzemē, gan Ziemeļlatgalē.
Tehnoloģiski sarežģītāk šoziem darbus bijis veikt atjaunojamās Randu pļavās – pastāvīgi augsts mitruma režīms lika meklēt risinājumus, kā vairāku desmitu hektāru platībā veikt darbus, pēc iespējas samazinot tehnikas atstātās pēdas. “Darbu veicējiem kopā ar ekspertiem burtiski bija jāķer īsie sasaluma brīži, kad tehnika var teritorijās strādāt. Randu pļavas bija jāsagatavo pirmajai ganību sezonai pēc daudzu gadu pārtraukuma – teritorijā bija ne vien saauguši krūmi, bet arī izveidojies blīvs vecās zāles un niedrāju klājiens, kas bija pēc iespējas plašākā teritorijā jānovāc, lai izveidotu vienlaidu ganību platību. Esam “atvēruši” apmēram 20 hektāru lielu platību, ir izveidotas vairākas pieejas pie lagūnām, un no pastaigu takas tagad var redzēt jūru, bet maijā atsāksim pļavu noganīšanu,” atklāj I.Hoņavko.
Atsevišķām teritorijām šoziem ir izdevies darbus paveikt arī pilnībā un jau sākot ar šo gadu eksperti varēs veikt monitoringu, lai novērtētu darbu sekmes. Šādas ir arī divas atjaunojamo meža silpureņu dzīvotnes Ķemeru Nacionālajā parkā, kur darbi kopumā notikuši teju 10 hektāru lielā priežu meža platībā, attīrot mežaudzi no blīvā egļu aizauguma un izveidojot arī vairākus atsegtas minerālgrunts laukumus, kuriem ir jākalpo par meža silpurenes jaunajām iesēšanās un izplatīšanās vietām.
Savukārt aleju kopšanas darbi notika gan Iecavā, gan Elejā, kā arī vienā no Popes alejas posmiem, kopumā šajās alejās darbus veicot ar vairāk nekā 300 alejas kokiem.
Intensīvāks darbu cēliens atsāksies pēc 1. augusta, kad būs iespējams uzsākt darbus arī sarežģītākajās vietās, kuras šīs ziemas un pavasara laikā bija stipri applūdušas, piemēram, Vecsslocenes un Lielupes palienes pļavās un Gaujas Nacionālā parka mitrajās pļavās. Pēc putnu ligzdošanas sezonas noslēguma atsāksies arī intensīvāki aleju sakopšanas darbi. Savukārt vasaras sezonā ieplānota niedru pļaušana Rāznas un Vaidavas ezeros, kā arī tiks uzsākta latvāņu ierobežošana un koku sagāzumu un sanesumu izvākšana vairākām Gaujas pietekām posmā no Egļupes līdz pat Lenčupei.
Darbi īstenoti Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētajā projektā “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai”, kuru līdz 2023. gada beigām pārvalde īsteno kopā ar vairākiem sadarbības partneriem. Projekta kopējais budžets plānots 3,52 miljonu eiro apmērā, un 85% no tā finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.
