Tuvojoties vasaras noslēgumam un ražas laikam, daudziem privātmāju un dārziņu īpašniekiem aktuālāks kļūst jautājums, kur likt pāri palikušos ābolus, savākto zāli un citus bioloģiskos atkritumus. Lai gan var šķist, ka izmest šādu bioloģisko masu kādā mežmalā vai, piemēram, Gaujas Nacionālā parka gravā tāds sīkums vien ir, patiesībā tas ir būtisks apdraudējums dabas daudzveidībai.
Vietās, kur tiek izmesti dārza atkritumi, no dārziem mežā nonāk dabiskajiem biotopiem neraksturīgas sugas, piemēram, dažādi dobju košumaugi. Ieviešas arī invazīvo sugu augi - pieclapu mežvīns, daudzlapu lupīna, Kanādas zeltgalvīte, Sosnovska latvānis un citi. Ar dārza atkritumiem mežā nonāk arī Spānijas kailgliemeži, kuri tādējādi izplatās arvien plašāk.
Mežs nav izgāztuve, kurp nogādāt liekos ābolus vai citas dārza veltes. Šāda rīcība ir nevajadzīga iejaukšanās dabas procesos. Mežā, nonākot papildus trūdvielām, mainās augu valsts. Stāvajās nogāzēs tiek pastarpināti veicināta erozija.
Seši iemesli PRET bioloģiskajiem atkritumiem mežā:
• tas nav estētiski;
• piesaista savvaļas dzīvniekus un izmaina to uzvedību;
• izplata invazīvās sugas,
• kaitē kokiem, traucējot sakņu dabisko apgādi ar skābekli;
• maina dabiskos biotopus;
• negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību.
Bioloģiskie atkritumi ir visi bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, dažādu iestāžu pārtikas un virtuves atkritumi. Lai tie nebūtu jāizgāž mežā vai Gaujas Nacionālā parka gravās, Dabas aizsardzības pārvalde iesaka:
• kompostēt savāktos bioloģiskos atkritumus savā privātajā teritorijā, izveidojot komposta novietni, tādā veidā iegūstot lielisku mēslojumu dārzam;
• rast iespēju šos atkritumus nogādāt uz atkritumu poligonu;
• pieteikt bioloģisko atkritumu savākšanu savam atkritumu apsaimniekotājam.
Daudzās pašvaldībās ir izveidoti bioloģisko atkritumu savākšanas laukumi, kur iedzīvotāji tos var nodot bez maksas – ābolus, pļauto zāli, nezāles (bez augsnes), smalkos zarus.
Sameklējiet sev tuvāko bioloģisko atkritumu nodošanas vietu.