Noslēdzot dabas aizsardzības Latvijā 110. gadskārtu, Dabas aizsardzības pārvalde ir sagatavojusi piecas dabas īsfilmas, kuru pirmizrāde notiks 29.decembrī plkst.18:00 radošajā kvartālā ZEIT (Gaujas ielā 4, Līgatnē). Īsfilmu skatīšanos papildinās esošu vai bijušo dabas sargu stāsti gan par piedzīvotajiem kurioziem, gan nopietnākām lietām, rūpējoties par dabas vērtību saglabāšanu.
Stāstnieku lomā iejutīsies Māris Ansis Mitrevics, Valērijs Seilis, Vilnis Skuja, Anda Zeize, Irēna Skrinda un Jānis Greivulis, bet viņus iztaujās Kārlis Kazāks. Ieeja pasākumā bezmaksas.
“Katru īsfilmu esam veltījuši kādai no īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām, kas šinī vai nākamajā gadā atzīmē nozīmīgas gadadienas. Apmēram 6 minūšu garajās filmiņās esam ielikuši koncentrētu stāstu par katru teritoriju, tās nozīmīgākajām dabas vērtībām, specifiskajiem biotopiem un augu un dzīvnieku sugām, ļaujot skatītājiem apjaust, cik daudzveidīga Latvijā ir daba un kādu krāšņumu tā sevī glabā,” stāsta pārvaldes Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa.
Īsfilma "Rāznas Nacionālais parks. Ezeru zemes sirds" veltīta Latvijas jaunākajam nacionālajam parkam, kas šogad atzīmēja savu 15. dibināšanas gadadienu. Rāznas Nacionālajā parkā vērojama daudzveidīga un krāšņa mozaīkveida ainava. Pusi teritorijas aizņem lapu un skuju koku meži, kas mijas ar lauksaimniecības zemēm, pļavām, ganībām, ezeriem. Tajos sastopama bagātīga augu valsts. Starp mežiem un pļavām pretim lūkojas lielāki un mazāki ezeri – Ješa jeb Ežezers, dzidrais Olovecs un noslēpumainais Asariņš, ūdensputnu iecienītais Bižas un līčiem bagātais Solojs, gleznainais Žogotu-Ismeru ezers un apmeklētāju iecienītais Zosnas ezers, mazais Rūbežu ezers un Lielais Iļzs. Taču nacionālā parka sirds ir dižā Latgales jūra jeb Rāznas ezers, kas pēc platības ir otrs lielākais ezers Latvijā, aizņemot teju 58 kvadrātkilometru lielu platību. Ezers ir mājvieta gandrīz 30 zivju sugām, tostarp, aizsargājamām.
Īsfilma "Ķemeru Nacionālais parks. Pārsteidzošā mitrāju karaliste" ļauj iepazīt mitrāju daudzveidību, jo te vienuviet var iepazīt visus mitrājus, kādi vien Latvijas dabā atrodami. Parka teritorijā ir neskaitāmiem ezeriņiem izraibināti augstie purvi, noslēpumaini applūstošie meži jeb dumbrāji, plašas palieņu pļavas ar savvaļas zirgiem un govīm, ūdensputniem bagāti lagūnu ezeri, upju līkloči un jūras piekraste. Pašreizējās Ķemeru apkaimes zemes veidojušās aptuveni pirms pieciem tūkstošiem gadu, kad atkāpjoties Litorīnas jūrai, atklājās sauszeme ar mitrām ieplakām. Tajās vēlāk radās lielākā daļa šodien Ķemeru Nacionālā parka teritorijā atrodamo dabas vērtību. Šogad parkam apritēja 25 gadi.
Īsfilma "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts. No Burtnieka pa Salacu līdz jūrai" veltīts vienai no Latvijas lielākajām aizsargājamajām dabas teritorijām. Kopumā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizņem gandrīz 6% valsts teritorijas. Mežos ieslēpušies lielāki un mazāki purvi, kas kopš 2006. gada kopā ar Igaunijas puses purviem ir viena no 26 Ramsāres jeb mitrāju konvencijas starptautiski nozīmīgām pārrobežu aizsargājamām teritorijām. Gandrīz pašā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijas vidū atrodas Latvijas ceturtais lielākais ezers Burtnieks. Ap to saglabājušās maz pārveidotas mēreni mitras pļavas un upju palieņu pļavas, kas ir patvērums un dzīves vide ķikutam, griezei, ormanītim, somzīlītei un daudzām citām putnu sugām. No Burtnieka savu 96 kilometrus garo tecējumu uz jūru sāk Salacas upe, kuras krastus rotā smilšakmens iežu atsegumi un alas.
Pirmajam un lielākajam nacionālajam parkam – Gaujas Nacionālajam parkam – 2023.gadā apritēs 50.gadadiena. Šai teritorijai veltītā īsfilma "Gaujas Nacionālais parks. Devona laika liecinieks" atspoguļo unikālo Gaujas upes senleju ar pietekām, devona laika smilšakmens atsegumiem un bagāto augu un dzīvnieku valsti, kā arī nozīmīgus kultūrvēsturiskus pieminekļus. No 460 kilometrus garā tecējuma teju 94 kilometrus Gauja līkumo pa nacionālā parka teritoriju. Gaujas senleju veidojuši kūstošo ledāju ūdeņi pēdējā ledus laikmeta izskaņā. Plašo smilšakmens atsegumu dēļ Gaujas Nacionālā parka teritorijā atrodas lielākā daļa no visām Latvijas alām. Gaujas palienēs ir saglabājušās maz pārveidotas mēreni mitras upju palieņu pļavas, savukārt ēnainie platlapju un gravu nogāžu meži ir mājvieta ne tikai bieži sastopamām, bet arī retām un apdraudētām augu, putnu un dzīvnieku sugām.
Īsfilma "Slīteres Nacionālais parks. Meži uz seno jūru veidojumiem" veltīta mazākajam no četriem Latvijas nacionālajiem parkiem. Slīteres Nacionālā parka pirmsākumi ir viena no pirmajām aizsargājamām dabas teritorijām Latvijā 1923. gadā dibinātais Šlīteres dabas piemineklis, tāpēc nākamgad teritorija atzīmēs savu 100.gadadienu. Šo nacionālo parku mēdz dēvēt par Baltijas jūras ģeoloģiskās vēstures brīvdabas muzeju, jo Šlīteres Zilie kalni ir Baltijas ledus ezera senkrasts. Šlīteres Zilo kalnu krauju klāj Latvijā retie un aizsargājamie gravu un nogāžu platlapju meži. Kraujas pakājē izplūstošie avoti ir veicinājuši ļoti reta biotopa kaļķaina zāļu purva veidošanos. Latvijā to kopplatība nepārsniedz 900 hektāru. Starp Šlīteres Zilajiem kalniem un jūru plešas kangari, kas mijas ar vigām. Vigās bieži vien izveidojušies zemie purvi. Šeit esošie dabiskie meži un maigais klimats ne vien rada piemērotu dzīvotni daudzām retām augu, kukaiņu un dzīvnieku sugām, bet arī ļauj pārziemot tādiem dabas retumiem kā parastajai īvei un Baltijas efejai.
Pēc pirmizrādes tās visas būs skatāmas pārvaldes mājaslapā www.daba.gov.lv, YouTube kontā, kā arī kalpos kā izglītojošs materiāls nacionālo parku un biosfēras rezervāta dabas centru apmeklētājiem.
Īsfilmas tapušas ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.