14. septembrī pirmais, vecākais un lielākais Latvijas nacionālais parks – Gaujas Nacionālais parks – atzīmē 50. izveides gadadienu. Tā godināšanai Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) aicina ikvienu iesaistīties foto konkursā un dažādos tematiskajos pasākumos.
Lai ieskandinātu teritorijas nozīmīgo jubilejas gadu, kopš pavasara parkā uzstādīti pieci foto rāmji – Siguldas Gleznotājkalna virsotnē, Līgatnes dabas takās, Cēsu novadā pie Zvārtes ieža, Valmieras novadā pie Sietiņieža, Cēsu novadā pie Ērgļu klintīm. Līdz septembra beigām pārvalde aicina sociālo mediju lietotājus fotografēties pie šiem tematiskajiem foto rāmjiem un publicēt attēlus savos sociālo tīklu Facebook un Instagram kontos ar tēmturi #GNP50 kopā ar vēlējumu parkam nozīmīgajā jubilejā. Ikviens, kurš būs nofotografējies pie viena jubilejas rāmja, piedalīsies Gaujas Nacionālā parka tūrisma karšu izlozē. Savukārt tie, kas būs nofotografējušies pie vismaz trim rāmjiem, piedalīsies pārvaldes sagādāto dāvanu komplektu izlozē. Un klašu kolektīvi, kas būs nofotografējušies pie vismaz viena rāmja, piedalīsies Līgatnes dabas taku dāvanu karšu izlozē. Plašāk ar konkursa noteikumiem iespējams iepazīties vietnē.
Foto rāmja konstrukcijas iedvesma ir parka logotips, kurā gaiši zaļā krāsa simbolizē pavasari, tumši zaļā – vasaru, oranžā – rudeni, bet baltā – ziemu. Tautā šīs krāsas tiek asociētas arī ar dabu, līdz ar to dažs tajās redz saules, sulīgas zāles, ievziedu un mežu kombināciju.
Sadarbībā ar Siguldas novada bibliotēku no šonedēļas līdz pat 9. oktobrim bibliotēkas telpās (Leona Paegles ielā 3, Siguldā) skatāma izstāde “Gaujas Nacionālais parks – toreiz un tagad”. Turpat 26. septembrī plkst. 16.00 notiks Gaujas Nacionālā parka stāstu un atmiņu pēcpusdiena par Gaujas Nacionālā parka pirmsākumiem, kurā ar saviem stāstiem dalīsies Gaujas Mitrais jeb leģendārais, ilggadējais Gaujas Nacionālā parka inspektors Māris Mitrevics, etnogrāfe, vides gide, kultūrvides pētniece Indra Čekstere un citi.
Tāpat svētku sajūtu vairos Gaujas Nacionālā parka tūrisma biedrības, vietējo uzņēmēju un pārvaldes organizētās Gaujas Nacionālā parka Ceļotāju dienas 16. un 17. septembrī. Par godu parka 50 gadu jubilejai Ceļotāju dienās kopā ar gidiem varēs izzināt noslēpumainās, mazāk zināmās dabas pērles un kultūrvēsturiskās vietas, kā arī izbaudīt saulrietu un saullēktu. Plašāka informācija pieejama vietnē. Vēršam uzmanību, ka vairākos pasākumos vietu skaits ir ierobežots, tādēļ nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, kā arī daļa pasākumu notiek par maksu.
Savukārt 23. septembrī plkst. 16.00 ikviens interesents aicināts baudīt neparastu dzejas vakaru “Tik pie Gaujas…” Gaujmalā iepretim Gūtmaņalai. Pirms pasākuma pulcēšanās plkst. 15.50 Gūtmaņalas stāvlaukumā. Pasākumā pie ugunskura būs dzejnieka Guntara Godiņa dzejas lasījumi un Māra Mitrevica stāsti par Gauju, makšķerēšanu un piedzīvojumiem. Pasākumu papildinās saksofonists Elmārs Rudzītis un pārvaldes Mobilā dabas klase, kas ir inovatīva un mūsdienīga dabas izglītības materiālu krātuve, izveidota pārvietojamā, īpaši pārbūvētā un aprīkotā mikroautobusā.
Tāpat septembrī un arī turpmākajos mēnešos ikvienam interesentam pieejams pērn atklātais Gaujas Nacionālā parka dabas centrs (Baznīcas ielā 3, Siguldā), kur ikvienam pirmsskolas un skolas vecuma bērnam un pieaugušajam grupās vai individuāli skatāma bezmaksas ekspozīcija. Par maksu iespējams rezervēt nodarbības par nacionālā parka dabas vērtībām, smilšakmens iežu atsegumiem un Gauju. Nodarbības notiek otrdienās, trešdienās un ceturtdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00 telpās un brīvā dabā ar dabas izzināšanai un pētīšanai paredzētu aprīkojumu, darba lapām un dažādām vides izziņas spēlēm. Nodarbībām jāpiesakās savlaicīgi vietnē www.tiekamiesdaba.lv vai zvanot pa tālruni +371 26433668.
1973. gada 14. septembrī dibinātajā Gaujas Nacionālajā parkā priežu sili mijas ar ēnainām egļu gravām un bērzu baltajiem stāviem, upju krastus rotā vītolu pelēkums un ievziedu baltums. Parka teritorija izveidota, lai aizsargātu mazpārveidotas dabas teritorijas, Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot teritorijā rekreācijas un dabas aizsardzības funkcijas.
Nekur citur Latvijā vienkopus nav tik daudz krauju, gravu, strautu, smilšakmens un dolomītu klinšu un alu kā Gaujas senlejā un tās pieteku krastos, kuru vēsture sniedzas 370 – 380 miljonus gadu senā devona periodā. Ainavisko pļavu ziedu košums, varenās alejas, teiksmām apvītā Gauja, tās pietekas un vecupes, apkaimes ezeri, bagātīgie meži un purvi rada dzīvotņu daudzveidību, kas sniedz mājvietu 149 putnu, 48 zīdītāju un vairāk nekā 800 augu sugām.
Gaujas Nacionālais parks ir arī populārs dabas tūrisma galamērķis, kas apmeklētājus vilina ar krāšņo Gaujas senleju, vairāk nekā 500 kultūras un vēstures pieminekļiem – pilskalniem, mūra pilīm, baznīcām, muižām, ūdensdzirnavām un vējdzirnavām, kā arī citiem arheoloģiskiem, arhitektūras un mākslas pieminekļiem.