Klinšu ērglis Aquila chrysaetos ir viens no retākajiem Latvijā ligzdojošajiem plēsīgajiem putniem. Kurzemē zināmi trīs pāri, no kuriem divi ligzdo uz mākslīgi veidotiem ligzdu pamatiem. Vienā ligzdā novērošanas kamera bija fiksējusi ērgļu mātīti, kas sildīja nesen šķīlušos, vēl pūkainu mazuli. Diemžēl ligzdas tuvumā tika fiksēta neatļauta atpūtnieku klātbūtne un nometnes iekārtošana, kas izraisīja mātītes aizlidošanu, ilgstošu prombūtni un iespējams arī mazuļa bojāeju.
“Pavasarī un vasaras sākumā purvos ligzdojošos putnus cilvēku klātbūtne ietekmē īpaši nelabvēlīgi, jo purva klajajā ainavā cilvēku tuvošanās ligzdai ir pamanāma no ļoti liela attāluma. Ir novērots, ka, cilvēkam esot vēl vairāk nekā puskilometra attālumā, klinšu ērglis pametīs ligzdu un atgriezīsies tajā tikai tad, kad cilvēks būs pametis ligzdas apkārtni. Tieši tādēļ šo putnu saglabāšanai ir nepieciešams strikti ievērot īpaši aizsargājamās dabas teritorijās noteiktos ierobežojumus un pārvietoties tikai pa īpaši iekārtotiem maršrutiem,” situāciju skaidro ornitologs, Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Jānis Ķuze.
Latvijā klinšu ērglis ir sastopams ļoti reti, to skaits nepārsniedz 10 pārus. Sugas izplatības areāla daļā kalnos tie ligzdo uz karnīzēm klinšu sienās, tomēr pie mums šie putni ligzdas būvē vecos kokos, kas atrodami lielos augsto purvu masīvos. Putni ir ļoti jutīgi pret traucējumu ligzdošanas sezonā, jo īpaši ligzdošanas sākumā – no marta līdz maijam. Diemžēl cilvēku radīts traucējums ligzdas tuvumā var novest pie olu vai mazuļu zaudēšanas, kas kopumā samazina un apdraud sugas populāciju.
“Diemžēl Kurzemes klinšu ērgļu pāris zaudēja mazuli īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kura izveidota tieši šīs sugas saglabāšanai,” uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte. Viņa turpina: “Lai ievērotu noteikumus un nenodarītu pāri tiem, kam daba ir vienīgās mājas, jāatceras, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nometnes var ierīkot tikai tam paredzētās vietās, kas jau aprīkotas ar ugunskura vietām. Tādēļ pirms došanās dabā jāpārliecinās par konkrētās teritorijas statusu, zonējumu un atļauto darbību nosacījumiem”.
To ir ērti izdarīt vietnē www.daba.gov.lv. Jautājumu gadījumā ikviens ir laipni aicināts vērsties pie pārvaldes darbiniekiem, kas izskaidros sīkāk katras teritorijas noteikumus. Tāpat vēršam uzmanību, ka par neatļautu ugunskura kurināšanu pārkāpējam, kas šajā gadījumā nav notverts, var tikt piemērots naudas sods.
Latvijā ir izveidotas 658 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Atkarībā no teritorijā esošajām dabas vērtībām ikvienai teritorijai ir savs izveides mērķis, kas kalpo šo dabas vērtību ilgstošai saglabāšanai un nosaka noteiktas atļautās darbības. Atbilstoši īpaši aizsargājamās dabas teritorijas izveides un aizsardzības mērķiem tās iedala astoņās kategorijās – nacionālais parks, biosfēras rezervāts, dabas parks, aizsargājamo ainavu apvidus, dabas liegums, dabas rezervāts, dabas piemineklis (aleja, dendroloģisks stādījums, ģeoloģisks vai ģeomorfoloģisks objekts) un aizsargājama jūras teritorija.
Aicinām ikvienu cilvēku doties dabā, tai skaitā uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ar izpratni. Taču, lai ar savu rīcību neapzināti nekaitētu tur mītošajām sugām, jāievēro katrā teritorijā atļautās darbības un izveidoto infrastruktūru. Dabas aizsardzības pārvalde ir izveidojusi un uztur ~700 dažādus dabas apskates objektus – laipas, torņus, takas, atpūtas vietas u.c. objektus, kas vienkopus aplūkojami pārvaldes uzturētajā www.tiekamiesdaba.lv un mobilajā aplikācijā “Dabas tūrisms”.
Video ar ērgļu mammu un jaundzimušo cāli. Autori: LDF Jānis Ķuze, Aleksejs Šarīpins.