Publicēts: 11.09.2019.
Šveicē noslēgusies CITES jeb Vašingtonas konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas sugām 18. dalībvalstu konference, kurā pieņemti vairāki būtiski lēmumi aizsargājamo sugu saglabāšanai un tirdzniecības ierobežošanai.
Dalībvalstu konference ir galvenā CITES lēmējinstitūcija, kura notiek reizi trīs gados. Šogad konferences laikā, izskatot vairāk kā 150 darba kārtības jautājumu, 170 konvencijas dalībvalstis vienojās par jauniem un stingrākiem pasākumiem kā novērst apdraudēto sugu neilgstpējīgu un nelegālu tirdzniecību, veicināt plašāku vietējo kopienu iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā, padarīt konvencijas ieviešanas rīkus mūsdienīgākus un stiprināt sadarbību ar citiem starptautiskiem līgumiem, organizācijām un interešu grupām, kuras konferences lēmumi tiešā veidā ietekmē.
Tostarp konferences laikā balstoties uz aktuālākajiem zinātniskajiem un tirdzniecības datiem izskatīti 57 priekšlikumi par jaunu sugu iekļaušanu konvencijas pielikumos vai šo sugu tirdzniecības nosacījumu maiņu. Eiropas Savienībā konferences laikā pieņemtie lēmumi stāsies spēkā tiklīdz būs iestrādāti savienības likumdošanā, bet ne vēlāk kā 90 dienas pēc konferences noslēguma.
Ņemot vērā daudzu savvaļas sugu populāciju straujo sarukumu, kas saistāms ar pieprasījumu pēc tām un to produktiem starptaustiskajā tirgū, turpmāk tirdzniecības kontrolei tiks pakļauta arī žirafe, Āzijas īsmatu un īsnagu ūdru sugas, 18 jaunas haizivju sugas tostarp ģitārzivis, četras jūras gurķu sugas, virkne eksotisko koku un rāpuļu sugu, piemēram, Toki gekons, ragķirzakas un dzelkšņastes iguanas.
Savukārt, reaģējot uz veiksmīgajiem sugu aizsardzības pasākumiem tirdzniecības nosacījumi tika atviegloti attiecībā uz Argentīnā sastopamo vikunjas populāciju, Meksikas smailpurna krokodila populāciju, kā arī palielinātas medību trofeju kvotas Dienvidāfrikas degunradžu populācijai.
Vienlaikus dalībvalstis bija vienisprātis, ka pie malumedniecības apmēri vēl arvien ir pārāk augsti un sugu populācijas pārāk apdraudētas, lai apstiprinātu atsevišķu valstu sagatavotos priekšlikumus mazināt tirdzniecības ierobežojumus attiecībā uz ziloņkaulu, degunradžu ragiem, jūras iemītniekiem. Attiecībā uz ziloņu un citu apdraudēto savvaļas sugu pārvietošanu no savvaļas uz nebrīves turēšanas vietām dalībvalstis vienojās par ievērojami stingrākiem un caurskatāmākiem nosacījumiem.
Dalībvalstis arī vienojās par risinājumiem, kas mazinās administratīvo slogu tiem starptautiskās tirdzniecības dalībniekiem, kuru tirgoto produktu ietekme uz sugu aizsardzību savvaļā ir tikai pastarpināta – piemēram, starptautiskās tirdzniecības atļaujas vairs nebūs nepieciešamas mūzikas instrumentiem un citiem maziem izstrādājumiem, kas veidoti no biežāk sastopamajām rožkoku sugām, no tirdzniecības kontroles pilnībā izslēgti sarkano alveju saturoši kosmētikas produkti, kas gatavi mazumtirdzniecībai. Vienlaikus citām sugām, kā piemēram, Āfrikas tīkkokam precizēti tirdzniecības nosacījumi, lai novērstu to nepilnību ļaunprātīgu izmantošanu.