Publicēts: 13.02.2020.
Foto: A.Soms
Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā izstrādāts sugas aizsardzības plāns sešām Latvijā regulāri ligzdojošām pūču sugām, kurā atrodama izsmeļoša informācija par sugu raksturojumu, izplatību un populāciju, apdraudētību, sugu līdzšinējiem pētījumiem un ieteikumiem, kā dažādu sugu pūces turpmāk sargājamas.
Plānu izstrādāja Latvijas Ornitoloģijas biedrība dabas skaitīšanas ietvaros. Dokuments pieejams Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietnē. Tajā ietverta informācija un ieteikumi par apodziņa (Glaucidium passerinum), bikšainā apoga (Aegolius funereus), meža pūces (Strix aluco), urālpūces (Strix uralensis), ausainās pūces (Asio otus) un ūpja (Bubo bubo) sugas stāvokļa uzlabošanu.
Dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne pauž, ka sabiedrībai ir jāapzinās un jānovērtē dažādās dzīvības formas - bioloģiskā daudzveidība. Tās pastāvēšana nodrošina mums ikdienā nepieciešamos resursus, ko dažkārt uztveram par pašsaprotamiem, tomēr tas iespējams, pateicoties ekosistēmām, kurās mijiedarbojas miljoniem dažādu organismu.
“Viens no iemesliem, kas veicina bioloģiskās daudzveidības samazināšanos ir dabisko dzīvotņu apzināta iznīcināšana vai sadrumstalošana. Plānam, kas skaidro pūču vajadzības nevis kaprīzes, ir rekomendējošs raksturs. Nākamais uzdevums ir izvērtēt šos priekšlikumus un pieņemt pārdomātus un saprātīgus lēmumus, lai nodrošinātu dažādo sugu vajadzības un to pastāvēšanu Latvijā ilgtermiņā,” piebilst I. Mukāne.
Pūces ir tā dēvētās lietussarga sugas, to sastopamība liecina par lielāku bioloģisko daudzveidību, salīdzinot ar atbilstošo ekosistēmu teritorijām, kur tās nav sastopamas. Tādēļ pūču aizsardzība palīdz saglabāt arī citu sugu dzīvotnes.
“Domāju, ka šis plāns ir vērienīgākais sugas aizsardzības plāns, kāds Latvijā līdz šim izstrādāts, ne tikai aptverto sugu skaita, bet arī datu analīzes līmeņa ziņā. Tagad mūsu rīcībā ir zinātniski pamatoti ieteikumi Latvijas mežu un mazākā mērā arī lauksaimniecības zemju dabas daudzveidības saglabāšanai, tostarp identificējot aizsardzībai prioritārās teritorijas. Šobrīd svarīgi nekavēties ar tā ieviešanu dzīvē, it īpaši ņemot vērā arvien augošo spiedienu uz mūsu mežiem. Latvijas dabas daudzveidības saglabāšana ir mūsu pienākums ne tikai nākamo paaudžu, bet arī likuma priekšā,” uzsver Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus.
Ikviens Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā tapušais sugas aizsardzības plāns tiek nodots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas izvērtē tajos iekļautos ieteikumus, pārskata to ietekmi uz tautsaimniecību un dabas daudzveidības saglabāšanu un lemj par nepieciešamajiem sugas aizsardzības pasākumiem.
Dabas skaitīšanā tiek izstrādāti pieci sugu aizsardzības plāni: patlaban jau pabeigti dīķa naktssikspārņa un sugu grupas “Pūces” plāni, sugu grupas “Roņi” plāns ir beigu izstrādes stadijā un šogad tiks pabeigti plāni arī platausainajam sikspārnim un sugu grupai “Dzeņveidīgie”.
Dabas skaitīšanas jeb ES Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” visas paredzētās aktivitātes tiks īstenotas līdz 2023. gadam. Plašāka informācija pieejama vietnē www.skaitamdabu.gov.lv, www.daba.gov.lv, kā arī www.varam.gov.lv.