Ministru kabinets otrdien, 14. augustā apstiprināja dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, precīzāk regulējot šīs aizsargājamās dabas teritorijas atļauto izmantošanu un ierobežojumus.
Jauni Ministru kabineta noteikumi Vidzemes akmeņainās jūrmalas aizsardzībai nepieciešami, jo spēkā esošajā dokumentā vairākas normas bija novecojušas un nebija atbilstošas mūsdienu situācijai. Noteikumu projekts iedala teritoriju vairākās funkcionālajās zonās ar katrā atšķirīgu atļauto izmantošanu.
Starp vispārīgajiem ierobežojumiem, kas ir spēkā visā dabas liegumā, ir norādījums zemes īpašniekiem atļaut gājēju plūsmu pa takām, kas ved uz jūru un paredzētas lieguma apskatei, kā arī liegts dedzināt sauso zāli un niedres, degradēt kultūrvēsturisko ainavu un tās elementus un kultūrvides īpatnības. Periodā no 15. marta līdz 31. jūlijam putnu saudzēšanai ligzdošanas laikā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, izņemot meža ugunsdrošības pasākumu veikšanai un bīstamo koku aizvākšanu.
Noteikumu projekts jaunus būtiskus ierobežojumus neievieš, taču atvieglo kārtību, kādā šajā teritorijā var tikt būvēts jauns ceļš, tiesa gan izvēloties dabai saudzīgāko projektu un izvirzot nosacījumus vides un dabas vērtību saglabāšanai.
Gadījumos, ja tiek noskalots ceļš krasta erozijas dēļ, ir jāizskata varianti, kā iedzīvotāji var nokļūt līdz īpašumam, pretējā gadījumā var veidoties stihiski izbraukātas brauktuves, kas dabai nodara daudz lielāku kaitējumu, nekā izbūvējot jaunu ceļu atbilstoši vides aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un atbilstoši arī dabas aizsardzības prasībām. Šādos gadījumos tiek ievērotas gan vides, ainavu, aizsargājamo biotopu, sugu aizsardzības prasības.
Dabas liegums “Vidzemes akmeņainā jūrmala” dibināts jau 1957. gadā, lai aizsargātu visā Baltijas jūras piekrastē unikālos smilšakmens atsegumus un citas šajā teritorijā sastopamās dabas vērtības, piemēram izteiktāko zemesragu Rīgas līča Vidzemes piekrastē – Ķurmragu ar jūrā ieskaloto bāku, Kutkāju dižakmeni. Lielākie smilšakmens atsegumi apskatāmi uz dienvidiem no Veczemjiem - līdz 4 metriem augsti un posmā no Kāpniekiem līdz Siliņiem - 5 metrus augsti. Piekrastes zemūdens daļā un pludmalē izkaisītie laukakmeņi darbojas kā "bremzes", mazinot jūras spēju izskalot krastu spēcīgo vēju un vētru laikā un izveidojot stāvkrastu. Smilšakmens šajā vietā veidojies pirms 350 – 380 miljoniem gadu.
Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc publicēšanas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
Paralēli dabas liegumam “Vidzemes akmeņainā jūrmala” šobrīd tiek izstrādāts dabas aizsardzības plāns, lai precizētu vietas, kur attīstāma tūrisma infrastruktūra un plānojami sugu un biotopu apsaimniekošanas pasākumi. Jauns dabas aizsardzības plāns papildus individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem ļaus dažādām valsts un pašvaldību iestādēm efektīvāk un ilgtspējīgāk veikt saimniecisko darbību aizsargājamajā dabas teritorijā.