Vakar vairāk nekā 140 dabas eksperti un ar dabas aizsardzību saistīto nozaru pārstāvji pulcējās Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvalde) organizētajā sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēto ekspertu seminārā Siguldā. Kā norādīja pārvaldes ģenerāldirektora p.i. Andris Širovs “dabas aizsardzības nozare saskaras ar virkni izaicinājumiem, no kuriem daļa nav risināma bez iespējami efektīvas valsts un ekspertu sadarbības, nemitīgas profesionālās pilnveides un veiksmīgas savstarpējās komunikācijas. Līdz ar to seminārs kalpo gan kā iespēja iepazīstināt ekspertus ar nozīmīgākajām aktualitātēm dabas aizsardzības nozarē, jaunākajām pētījumu un projektu atziņām, gan formālā un neformālā gaisotnē meklēt un virzīties pretim vienotai izpratnei dabas aizsardzībā nozīmīgu problēmu risināšanai”.
Seminārā pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode iepazīstināja klātesošos ar aktualitātēm Natura2000 tīkla pilnveidē gan kontekstā ar Eiropas Savienības Bioloģiskās stratēģijas 2030 mērķiem un uzdevumiem, gan jau iepriekš identificētajām prioritātēm atsevišķu Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai. Pārvaldes projekta LatViaNature eksperti Otars Opermanis un Sandra Ikauniece aizsargājamo teritoriju tēmu turpināja ar ieskatu katras aizsargājamās dabas teritorijas un visas valsts līmeņa aizsardzības mērķu noteikšanā Eiropas Savienības nozīmes biotopiem un sugām, kas nākotnē ļaus precīzāk plānot un ieviest aizsardzības pasākumus, un mērīt to sekmes. Savukārt pārvaldes projekta LIFE FOR SPECIES koordinators Jēkabs Dzenis informēja par projektā izstrādāto pieeju aizsargājamo sugu saraksta pārskatīšanai un progresu apdraudēto sugu jeb Latvijas Sarkanās grāmatas izveidē.
Akcentējot pēc iespējas precīzāku un pilnīgāku datu par dabas vērtībām nozīmi ekspertu darbā, pārvaldes Datu nodaļas vadītājs Kārlis Jansons un Jēkabs Dzenis prezentēja dabas datu pārvaldības sistēmas OZOLS esošos rīkus un to pareizu lietošanu, kā arī iezīmēja plānotos darbus sistēmas pilnveidei. Viens no nozīmīgākajiem dabas vērtību datu avotiem pēdējos gados ir bijis projekts Dabas skaitīšana, un tā vadītāja Irisa Mukāne klātesošos iepazīstināja ar biotopu inventarizācijas galvenajiem rezultātiem. Dabas skaitīšanas rezultāti ir apliecinājuši, ka dabiskie zālāji aizņem mazāk nekā 1% no valsts teritorijas, un ir vieni no apdraudētākajiem biotopu veidiem Latvijā. Savukārt Baiba Strazdiņa prezentēja Latvijas dabas fonda ieviestajos LIFE projektos gūto pieredzi, labās prakses piemērus un inovatīvas pieejas zālāju atjaunošanā, uzturēšana un sabiedrības izglītošanā. Savukārt Agnis Šmits no LVMI “SILAVA” sniedza aktuālo informāciju par egļu astoņzobu mizgrauža izplatību Latvijā, un tās potenciālo ietekmi uz meža ekosistēmām Latvijā.
Arvien pieaugošās intereses par vēja elektrostaciju būvniecību kontekstā, Jānis Priednieks no Latvijas Universitātes un Andris Dekants no Latvijas Ornitoloģijas biedrības iepazīstināja semināra dalībniekus par progresu vadlīniju izstrādē ietekmes uz putniem vērtēšanai un mazināšanai, plānojot vēja elektrostaciju būvniecību, tai skaitā modelējot no putnu aizsardzības viedokļa vēja elektrostacijām piemērotās un nepiemērotās vietas. Savukārt Viesturs Vintulis no Latvijas Universitātes savā prezentācijā akcentēja vēja elektrostaciju ietekmi un risinājumus tās mazināšanai uz sikspārņu sugām.
Semināra noslēgumā Ivo Vinogradovs no Baltijas vides foruma prezentēja izstrādāto modeli dabas aizsardzībai vērtīgo teritoriju telpiskai identificēšanai, kas balstās gan uz teritorijā jau sastopamajām dabas vērtībām, tās piemērotību dabas aizsardzībā nozīmīgām sugām, teritorijas sniegtajiem ekosistēmu pakalpojumiem. Šāda tipa modeļi var palīdzēt valsts līmenī identificēt teritorijas, kuru aizsardzība ir prioritizējama un nestu lielāko pienesumu dabas vērtību saglabāšanā. Savukārt detalizētu sugu ekoloģijas pētījumu nozīmību, t.sk., lai gūtu datus iepriekšminēto modeļu iespējami precīzai darbībai, demonstrēja Daugavpils Universitātes entomologi Maksims Balalaikins un Uldis Valainis, iepazīstinot ar jaunākajām atziņām no pētījumiem par trīs Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu uzskaišu metodikas pilnveidi.
Savukārt citās prezentācijās pārvaldes eksperte Gunta Gabrāne no projekta LIFE REEF iepazīstināja ar jūras dabas vērtību izpēti un aizsardzības plānošanu, Kohēzijas fonda projektu biotopu apsaimniekošanā pārstāvošā Inga Hoņavko prezentēja praktisko pieredzi un progresu līdz šim vērienīgākajā dabas atjaunošanas projektā Latvijā un Indra Murziņa no Intereg projekta LIVE LAKE akcentēja inovatīvus risinājumus sabiedrības izglītošanā par saldūdens biotopiem.
Semināru organizēja pārvalde realizētā Dabas skaitīšana un LIFE FOR SPECIES jeb projekts “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" (Nr.5.4.2.1/16/I/001) un “Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas zināšanas un kapacitāte, informācijas aprite un izpratne” (Nr. LIFE19 GIE/LV/000857).