Publicēts: 21.07.2017.
Sestdien, 29. jūlijā, Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Ķemeru Nacionālā parka fondu nu jau tradicionāli aicina uz savdabīgo siena talku zāļu purvā Kaņiera ezera skatu torņa un niedrāju peldošās laipas apkārtnē Ķemeru Nacionālajā parkā.
Pasākuma laikā galvenokārt paredzēts savākt nopļauto zāli, krūmus un atvases, taču nepieciešamības gadījumā notiks arī pļaušanas darbi. Noslēgumā būs talkai atbilstoša maltīte brīvā dabā un pieredzējušu speciālistu stāstījums par apkārtnē esošajām dabas vērtībām un cilvēku lomu to saglabāšanā.
Talkas sākums plkst. 11.00. Piesakoties jābūt gataviem aptuveni 4 stundas pavadīt fiziski aktīvā darbībā āra apstākļos, tādēļ jāģērbjas atbilstoši, kā arī pašiem jāparūpējas par aizsardzību pret insektiem un saules apdegumiem! Noteikti nepieciešami gumijas zābaki; noderēs arī dzeramais ūdens.
Darbošanās talkā ir bez maksas, bet iepriekš jāpiesakās, zvanot uz tālruņa numuru 26424972. Nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināts transports talcinieku nogādāšanai no Lapmežciema centra vai Ķemeriem uz talkas norises vietu.
Talkas retu un aizsargājamu biotopu kopšanai, iesaistot plašāku sabiedrību, Ķemeru Nacionālajā parkā tiek rīkotas jau piekto gadu; zāļu purvā – trešo gadu. Iecerēts, ka līdzīgas talkas dažādu dabas vērtību saglabāšanai Ķemeru Nacionālajā parkā turpināsies arī augustā. Sekojiet informācijai Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē www.daba.gov.lv un sociālajos tīklos!
Tā kā kaļķaini zāļu purvi gan pēc izskata, gan izmantošanas mazliet līdzinās zālājam – gan senos laikos, gan arī mūsdienās tur gana lopus un arī pļauj zāli. Tas dod labumu arī zāļu purvos augošām daudzām retām un krāšņām augu sugām. Tieši šādās vietās sastopama vislielākā orhideju daudzveidība, kuru pastāvēšanai nepieciešams skrajš, zems augājs. To var panākt ar regulāru pļaušanu, aizvācot nopļauto zāli, vai ganīšanu. Tā kā mājlopi Kaņiera apkārtnē vairs netiek turēti, vienīgā iespēja ir pļaušana. Turklāt nopļautās zāles savākšana šeit paveicama tikai ar roku darba palīdzību, it īpaši tādēļ, ka te ir viena no lielākajām un krāšņākajām kadiķi audzēm Latvijā.
Šobrīd kaļķaini zāļu purvi Latvijā ir reti un kopumā valstī aizņem tikai nedaudz vairāk par 1000 ha. Lielākās platības saglabājušās Rietumlatvijā un Kurzemes piekrastē, un arī Kaņiera ezera krastos.