Publicēts: 08.05.2017.
2017. gads Rāznas Nacionālajā parkā rit 10 gadu jubilejas zīmē. Tāpēc ir īpašs prieks, ka šogad par Latvijas Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā tika izvēlēts Dzerkaļu (Dzierkaļu) kalns, kas atrodas Latgalē, Rēzeknes novadā, Kaunatas pagastā, Rāznas Nacionālā parka teritorijā.
Gada ģeovietā katru gadu tradicionāli tiek organizēts izglītojošs pasākums ar speciālistu ģeologu piedalīšanos.
Publisks pasākums Dzerkaļu kalnā norisināsies šā gada 13. maijā, plkst. 12:00. Zīmīgi, jo arī šāda veida pasākums Latvijā norisinās 10-to reizi.
Pasākuma. programma:
Plkst.12.00.-14.00.
Pulcēšanās Lielā Liepukalna stāvlaukumā. Koordinātes: x726100; y241740, jeb, citā versijā - E 27° 39,085' N 56° 15,990'
skatīt karti, sekot norādēm uz Lielo Liepukalnu.
Programmā plānota informācijas stenda atklāšana, pārgājiens speciālistu pavadībā līdz Dzerkaļu kalnam (aptuveni 1,5 km), kā arī speciālistu lekcijas un cita veida informācija par apkārtnes ģeoloģiju, ainavu u.c. jautājumi, diskusijas.
Plkst.14.00.-16.00.
Pārgājiens ar ģeologu līdz Dzerkaļu kalna virsotnei un tālāk līdz Lielā Liepukalna virsotnei, ar atgriešanos stāvlaukumā (aptuveni 2,5 km), pa mežu un šķēršļotu apvidu. Pārgājienā vidēja līdz augsta grūtības pakāpe.
Aicināti visi interesenti.
Pasākuma dalībniekiem nepieciešams iešanai dabā un laika apstākļiem atbilstošs apģērbs un apavi.
Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas apzināšanu un izpēti.
Latvijā Dzerkaļu kalns ir īpašs ar to, ka tā ir izcila – ļoti augsta un stāva reljefa forma. Tas ir novietojies Latgales augstienes augstākajā daļā, Rāznavas paugurainē, aptuveni 700 m uz ziemeļaustrumiem no Lielā Liepukalna.
Dzerkaļu kalns ir ļoti augsts – 286,3 m virs jūras līmeņa – tikai 3 metrus zemāks par blakus esošo Lielo Liepukalnu – pēc būtības tā dvīņubrālis, bet ar vairākām virsotnēm un ielakām virsotnes daļā. Pastāv versija, ka Dzerkaļu kalns varētu būt augstākais paugurs Latvijā pēc relatīvā augstuma (no pakājes līdz virsotnei).
Dzerkaļu kalna zemes vēl nesenā pagātnē ir izmantotas kā pļavas un ganības, bet tagad tas gandrīz viss ir apaudzis ar mežu.
Pēc valodnieku versijas vietvārda cilme varētu būt saistīta ar vārdu dzierkaļs/dzierkalis/dzerkaļs – amatnieks, kas kaļ dzirnakmeņus. Kalna pakājē ir daudz laukakmeņu.
Dzerkaļu kalns ir veidojies leduslaikmeta šļūdoņa un tā kušanas ūdeņu iedarbē pirms 13-15 tūkstošiem gadu. Lielpaugura pamatu veido zemledāja apstākļos vai šļūdoņa plaisās izgulsnēti smilts un grants nogulumi, kā arī morēnas mālsmilts. Kalna atrašanās vieta Latgales augstienes Rāznavas paugurainē Latvijas reljefa kartē iezīmēta kā mālsegas pauguru (t.s., zvoncu), kupolveida pauguru (t.s., kēmu) vai, citā versijā - pirmmasīvu izplatības areāls. Gada ģeovietas izvirzīšana palīdzēs noskaidrot, kāda īsti ir Dzerkaļu kalna un tā apkārtnes pauguru un leju izcelsme.