ATGĀDINĀJUMS
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā gadu vecs. Mēs neatjauninām iepriekš publicēto ziņu saturu, tāpēc iespējams kāda informācija vairs nav aktuāla.
Dabas eksperti februāri dēvē par mitrāju mēnesi. Atzīmējot Starptautisko Mitrāju dienu ar šī gada vadmotīvu “Novērtē, apsaimnieko, atjauno un mīli mitrājus” un akcentējot upju palieņu, zālāju un kūdras purvu u.c. mitrāju formu nozīmi arī Latvijas dabā, Dabas aizsardzības pārvalde (Pārvalde) februārī rīkos dažādus tematiskos pasākumus – izglītojošu tiešsaistes semināru, talku un pārgājienus. Aicinām ikvienu interesentu iesaistīties.
Pirmais pasākums paredzēts tieši Mitrāju dienā, 2. februārī, kad plkst. 14.00 sāksies tiešsaistes seminārs sadarbībā ar Madonas novada bibliotēku. Ikviens semināra dalībnieks uzzinās plašāk par Ramsāres konvencijas mitrājiem un to nozīmi, kā arī par tauriņu pētnieka Gunta Akmentiņa neparastākajiem un interesantākajiem atradumiem Teiču purvā. Semināra norise būs vērojama šajā saitē.
5. februārī plkst. 11.00-13.00 Ķemeru Nacionālajā parkā (ĶNP) notiks mitrāju talka pie Kaņiera ezera. Ziema ir piemērotākais laiks, lai netraucējot ~200 ezerā mītošās putnu sugas un citu dzīvo radību, zāļu purvā izzāģētu krūmus. Brīvprātīgo palīgu galvenais uzdevums būs sazāģētā materiāla savākšana un sakraušana kaudzēs. Dalība talkā jāpiesaka līdz 4.februāra plkst.12, aizpildot pieteikuma formu. Par precīzu talkas vietu dalībnieki tiks informēti pēc reģistrācijas. Jāņem vērā, ka talka notiek zaļajā režīmā, talkošanas vieta ir mitra un vietām būs jābrien pa slapjumu. Tādēļ nepieciešami gumijas zābaki, laika apstākļiem un darbam piemērots apģērbs, ko nav žēl saplēst, nosmērēt utt., noderēs arī līdzi paņemts silts dzēriens, pārvelkamas, sausas drēbes un apavi. Darba cimdi un inventārs tiks nodrošināts. Pēc darba, kā ierasts, ikviens varēs spēcināties ar zupu un siltu tēju.
“Kaļķainie zāļu purvi Latvijā šobrīd aizņem vien vairāk nekā 900 hektāru. Agrāk, kad teritorijas tika pļautas un noganītas, zāļu purvi bija pietiekami atklāti, lai tajos veidotos specifisks augājs ar orhideju sugām un bezdelīgctiņām, kas ir vienas no pamanāmākajām un cilvēkiem labāk zināmajām šo teritoriju vērtībām. Tomēr mūsdienās dabas daudzveidības saglabāšanai nepieciešama aktīva cilvēku līdzdalība,” uz talku aicina arī ĶNP dabas centra “Meža māja” vadītāja Agnese Balandiņa.
5. februārī plkst. 11.00 dabas liegumā “Lubāna mitrājs” notiks pārgājiens “Dzīvniekiem pa pēdām”. Pārgājienā, kas notiks zaļajā režīmā, dalībnieki iepazīs šī unikālā mitrāja nozīmi un tajā mītošos dzīvniekus, izpētot to atstātās pēdas sniegā. Dalībnieku skaits ir ierobežots, tādēļ gaidām pieteikumus līdz 3. februārim pa tālruni +371 29234956 vai epastā lubanamitrajs@gmail.com.
Savukārt 26.februārī plkst.11 Slīteres Nacionālajā parkā zaļajā režīmā notiks mitrājiem veltīts pārgājiens “Dzīvība mitrājos”. Deviņus kilometrus garajā pārgājienā dalībnieki varēs izzināt mitrāju nozīmi bioloģiskās daudzveidības vairošanā un uzturēšanā. Dalība pārgājienā jāpiesaka pa tālruni +371 67800389, pulcēšanās notiks Pēterzera dabas takas stāvlaukumā.
Brīvdabas pasākumi notiks zaļajā režīmā, ievērojot visus epidemioloģiskos pasākumus – pārbaudīsim sertifikātus, dokumentus, pasākumu laikā ikvienam, izņemot bērnus līdz 7 gadiem, jālieto mutes un deguna aizsegs. Dalība talkā un pārgājienos atļauta pilnībā vakcinētām vai Covid- 19 izslimojušām personām ar sadarbspējīgu sertifikātu; bērniem vecumā līdz 12 gadiem bez vakcinācijas sertifikāta un bērniem no 12 gadu vecuma – ar sertifikātu vai ar negatīvu testa rezultātu (laboratorijas izziņa vai sertifikāts) ne vecākiem par 72 stundām.
Pasākumu gaitu var ietekmēt laikapstākļi vai epidemioloģiskie noteikumi. Aicinām sekot līdzi ziņu aktualitātēm Pārvaldes interneta vietnē www.daba.gov.lv, kā arī sociālajos tīklos Facebook, Twitter un Instagram.
Konvencija “Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi” ir pieņemta 1971.gada 2.februārī Irānas pilsētā Ramsārē, tādēļ bieži tā tiek saukta par Ramsāres vai arī par Mitrāju konvenciju. Tās mērķis ir nodrošināt visu veidu mitrāju aizsardzību un saprātīgu izmantošanu, atzīstot, ka mitrāji kā ekosistēmas ir ļoti nozīmīgi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī cilvēku labklājības nodrošināšanā.
Latvijā kopš konvencija stāšanās spēkā (1995. gada 25. novembrī) ir noteiktas sešas Ramsāres vietas jeb īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un to kompleksus. Plašāk www.ramsar.org.