Publicēts: 27.12.2018.
Projekts "Dabas skaitīšana"
Šogad turpinājās Eiropas Savienības nozīmes biotopu apzināšana, jeb dabas skaitīšana, eksperti lielāko daļu ievākto datu par šo sezonu jau ir iesnieguši, un ziemas mēnešos līdz jaunās lauka sezonas uzsākšanai noritēs saņemto datu apkopošana un pārbaude. “Dabas skaitīšana” ir vērienīgākais Dabas aizsardzības pārvaldes līdz šim īstenotais projekts, kas paralēli dabas vērtību apzināšanai ir licis dažādām nozarēm diskutēt par dabas datu izmantošanu tautsaimniecības plānošanā. Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks norāda, ka dabas skaitīšanas rezultātā iegūtā informācija nākotnē ļaus pieņemt pamatotus politiskus lēmumus par dabas vērtību saglabāšanu un tautsaimniecības attīstību. “Neviens neapšauba, piemēram, nepieciešamību inventarizēt mežu un koksnes resursus, uzskaitīt pieejamos pazemes derīgos izrakteņus un citus izmantojamos resursus. Eiropas Savienības nozīmes biotopu inventarizācija, sugu aizsardzības plānu un dabas aizsardzības plānu izstrāde ir ne vien starptautisko saistību izpilde, bet arī tieši tikpat pašsaprotama un vajadzīga mums pieejamo dabas vērtību un resursu apzināšana un apsaimniekošanas plānošana,” skaidro J.Jātnieks.
Atšķirībā no iepriekšējā – pirmā – dabas skaitīšanas gada, šogad 24 organizētajos reģionālajos semināros bija vērojams, ka zemju īpašnieki ir zinošāki un atsaucīgāki, semināros izskanēja pārdomāti jautājumi un veidojās konstruktīvs dialogs arī par sarežģījumiem, kas radušies pārpratumu, nezināšanas, datu bāžu nesakritības vai citu iemeslu dēļ.
Iniciatīva “Daru labu dabai”
Šogad Pārvalde kopā ar sadarbības partneriem sāka īstenot brīvprātīgā darba un dabas izziņas iniciatīvu “Daru labu dabai”. Ir izveidota mājaslapa www.darudabai.lv un norisinājās jau vairāki desmiti biotopu apsaimniekošanas talku dabas vērtību saglabāšanai. Savukārt rudens pusē sadarbībā ar Pasaules dabas fondu likts pamats jaunai iniciatīvai – “Ejot dabā – ko atnesi, to aiznes”, aicinot mainīt domāšanas veidu un neatstāt atkritumus dabas takās un parkos. Plašāk par šo iniciatīvu var uzzināt Pārvaldes mājas lapas sadaļā Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes!.
LIFE + projekts HYDROPLAN
Noslēgumam šogad pietuvojās Life + projekts “Ķemeru nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana”, kura laikā notika dabiskā ūdens līmeņa atjaunošana trīs mitrāju teritorijās Ķemeru nacionālajā parkā, kuras savulaik ietekmējusi nosusināšana - Zaļā purva izstrādāto kūdras karjeru rajonā, purvainos un staignāju mežos Ķemeru tīreļa rietumu daļai pieguļošajos mežos un palieņu pļavās – atjaunojot iztaisnotās Skudrupītes līkumoto tecējumu, upītes krastos atkal pletīsies palieņu pļavas.
LIFE projekts REstore
Savukārt ar projekta “LIFE REstore” gādību pavasarī notika unikāls eksperiments, izmēģinot līdz šim nebijušu veidu bijušo kūdras ieguves lauku dabiskošanā – Ķemeru Nacionālajā parkā degradētā teritorijā stādītas sfagnu sūnas un citi purva augi. Sfagnu sūnu stādīšana apmēram 0,5 hektāru platībā ļaus pārbaudīt, vai iespējama purvam raksturīgās veģetācijas atjaunošanās teritorijā pēc kūdras izstrādes, izmantojot šādu metodi.
Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana
Viens no izaicinājumiem Pārvaldes darbā ir veicināt izpratni par dabas vērtību nozīmi ne tikai plašākā sabiedrībā, bet arī specifiskās mērķgrupās un viena no tām ir mežu īpašnieki, ar kuru pārstāvošām organizācijām līdz šim ne vienmēr ir izdevusies uz rezultātu vērsta komunikācija. Šogad Pārvaldes amatpersonas vairākos īpaši organizētos pasākumos un atsevišķās tikšanās reizēs tikās ar mežu īpašniekiem, lai meklētu kopsaucēju un veicinātu konstruktīvu dialogu.
Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana ir gan īpašnieku un apsaimniekotāju, gan arī dabas vērtību sargu interesēs. Lai dialogs un sadarbība būtu cieņpilns un uz rezultātu vērsts, būtiska ir savlaicīga informācijas aprite, korektu datu izmantošana. Kā piemērs jāmin plaši izplatītais mīts, ka Latvijā ir ļoti apgrūtināta jebkāda mežsaimnieciskā darbība, lai gan patiesībā pilnīgi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi noteikti tikai 3,3 % no visām mežu platībām Latvijā.
Divu nacionālo parku jubilejas
Ar plašām konferencēm augustā un septembrī aizvadītas nacionālo parku jubilejas – Slīterē nosvinēta aizsargājamās teritorijas 95. gadadiena, bet Siguldā konferencē un pirmajās ceļotāju dienās atzīmēja Gaujas Nacionālā parka 45. gadu jubileju. Aiz vien lielāka sabiedrības interese un dalība vērojama Pārvaldes organizētajās Ceļotāju dienās, kas veltītas katram nacionālajam parkam un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātam, ļaujot ar dažādu organizēto ekskursiju, pārgājienu, velobraucienu radošo darbnīcu un mazo vietējo uzņēmumu apciemošanu iepazīt katru konkrēto teritoriju un izprast dabas, kultūrvēstures un cilvēka sinerģiju tajā.
Ugunsgrēki
Šī gada karstā un sausā vasara atstāja iespaidu arī uz norisēm dabā, gan krietni pazeminot ūdens līmeni upēs, gan arī palielinot ugunsbīstamību, kā rezultātā vairākās aizsargājamajās dabas teritorijās notika plaši ugunsgrēki, raisot gan diskusijas par mežu apsaimniekošanu aizsargājamās teritorijās un infrastruktūras uzturēšanu, gan arī iedzīvotāju atbildību un saudzīgu attieksmi. Vispostošākais no ugunsgrēkiem izcēlās Valdgales pagastā dabas liegumā “Stiklu purvi”. Tiesa gan jau šī rudens apsekojumi liecina, ka teritorija veiksmīgi atkopjas un tai nav vajadzīga cilvēka iejaukšanās. Pamazām teritorijā ienāk sugas, kurām uguns klātbūtne ir vitāli nepieciešama, piemēram, deguma krāšņvabole.
Dabas aizsardzības plānu izstrāde
2017.gada nogalē un 2018.gadā uzsākusies dabas aizsardzības plānu izstrāde gan Dabas skaitīšanas projektā, gan citu Pārvaldes vai citu organizāciju un iestāžu projektos. Šobrīd izstrādes stadijā ir rekordliels skaits dabas aizsardzības plānu – 21, līdz ar to nākošo gadu izaicinājums ir šo plānu izstrādi pabeigt, nosakot nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus, izdiskutējot un vienojoties par problēmu risinājumiem ar pašvaldībām un zemju īpašniekiem, kā arī, kur nepieciešams, izstrādājot priekšlikumus izmaiņām teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošajos normatīvajos aktos.
Sabiedrības atbalsts zinātnei
Sabiedrība ir aktīvi iesaistījusies dažādās sabiedriskā monitoringa programmās un dabas datu ievākšanā, tai skaitā aktīvi ziņojot par jauniem dižkokiem, zvanot un aicinot uz saviem īpašumiem ekspertus, lai uzrādītu gan retu sugu dzīvotnes, gan specifiskus dabas veidojumus.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izsludinājusi noteikumu grozījumu projektu, lai aktualizētu ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu sarakstu un to robežas – līdz ar to balstoties uz 2015.gada pētījumu datiem gandrīz pilnībā būs pārskatītas šo dabas pieminekļu robežas, par to informējot zemes īpašniekus.
Dabas aizsardzības pārvalde vēl ikvienam Laimīgu jauno gadu un aicina arī 2019. gadā doties dabā ar izpratni!