Teritorija ir izvietojusies Pieventas zemienē, Ugāles līdzenumā, vietā, kur Īvandes ieleja pievienojas Abavas senlejai.
Dabas pieminekli veido Īvandes ielejas posms ar diviem ūdenskritumiem, kas izveidojušies pār kāplēm Pļaviņu svītas dolomītu iežos. Tie atrodas aptuveni 200 m viens no otra. Spriežot pēc Īvandes ielejas morfoloģijas, tā sākotnēji veidojusies kā Abavas senlejas atzars. Lejpus augšējā ūdenskrituma upītei ir neliels kanjons dolomītu iežos - dažus metrus augsti dolomīta un smilšakmens atsegumi atsedzas abos tās krastos.
Augšējā kāple jeb mazais ūdenskritums tiek saukts par Valdātu rumbu un tas ir 1,4 m augsts un 6,5 m plats, bet apakšējā kāple jeb lielais Rendas ūdenskritums tiek saukts par Rendas rumbu un tas ir 2 m augsts un 11 m plats. Abas kāples ir veidojušās pār cietu dolomītu slāņiem un ir stāvas, gandrīz vertikālas. Atkarībā no ūdens daudzuma upē, ūdenskritums aizņem visu, vai arī tikai daļu kāples platuma.
Ūdenskritumi ir skaisti dabas veidojumi un to ainaviskums mainās atkarībā no gadalaika.
Ūdenskritumu veidošanos šajā teritorijā ir noteikuši divi apstākļi:
- cietu, horizontāli slāņotu augšdevona Franas stāva Pļaviņu svītas dolomītu iežu klātbūtne,
- tas, ka Īvande šajā posmā šķērso dziļās Abavas senlejas nogāzi.
Konkrētajās vietās divu ūdenskritumu veidošanos ir noteikusi kādu mazāk izturīgu iežu klātbūtne zem cietajiem dolomītu slāņiem, tomēr konkrētu pētījumu par ūdenskritumu ģeoloģisko griezumu nav.
Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi: karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210), nogāžu un gravu meži (9180*) un upju straujteces un dabiski upju posmi (3260).
Starp abiem ūdenskritumiem, upītes labā krastā ir mazs avotiņš, vēl viens avotiņš ar nelielu ūdenskritumu ir aptuveni 80 m lejpus Rendas rumbas. Augšpus Rendas rumbas atrodas kāds paliels akmens, uz kura sāna redzams gada skaitļa iekalums 1890. Stāsta, ka vecos laikos uz akmens bijusi uzcelta lapenīte vietējā mācītāja dēlu izpriecām, kad tie atbraukuši atpūsties.
