Teritorija ir izvietojusies Viduslatvijas zemienē, Ropažu līdzenumā, Gaujas senlejas dienvidu pusē.
Gaujas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē atsedzas līdz 10 m augsti un 50 m gari augšējā devona Franas stāva Gaujas svītas slīpslāņotu smilšakmeņu atsegumi. Tos šķērso grava, pa kuras gultni plūst neliels avots. Smilšakmeņu atsegumā, pazemes erozijas procesu rezultātā, izveidojusies ievērojama izmēra ala, kas pēc labiekārtošanas darbiem ir labi pieejama apmeklētājiem. Spriežot pēc teritorijas paleoģeogrāfiskās attīstības gaitas, ala sākusi veidoties ne ātrāk kā pirms 5000 – 6000 gadiem.
Inčukalna Velnalas augstums pie tās ieejas ir 2,8 m, šaurākais ieejas platums 0,5 m, platākajā daļā sasniedzot 3 m. Alas dziļums sasniedz 15 m, dziļāk esošais paplašinājumam ir kupolveida griesti, šajā daļā alas platums sasniedz 6 m, bet augstums 4,4 m. Dziļāk aiz paplašinājuma turpinās šaurs 1,3 m plats un 2 m augsts padziļinājums, tā garums ir 6,6 m, beigu platums 0,8 m un augstums 0,18 m. Inčukalna Velnalas grīdas platība ir ap 35 m2.
Alas lielākajā paplašinājumā, griestos redzami svaigi, nelieli nobrukumi. Viennozīmīgi nav iespējams novērtēt pazemes erozijas un nobrukumu procesu attīstību, jo alas avots ir izsīcis. Visticamāk, ka avota aktivizācijas laikā turpina attīstīties pazemes erozijas procesi, par ko liecina nelielā grota avota izplūdes vietā un labi izteiktā avota gultne.
Atsegumu veido diezgan irdens smalkgraudains smilšakmens, kurā atsevišķās vietās novērojamas mineralizētu savienojumu migrācijas joslas.
Kopumā alas apkārtne ir dabiska un maz pārveidota, ar kuru tā nedaudz kontrastē, bet vienlaicīgi arī veido saskanīgu un saderīgu ainavu. Teritorijas labiekārtošanas darbos ierīkotās kāpnes, takas un pie atsegumiem izvietotie norobežojumi mazina cilvēka radītos bojājumus.
Atsegumos un alā atsegto smilšakmeņu virsmā redzami cilvēku radīti uzraksti. Nelielā nišā alas paplašinājumā tiek dedzinātas sveces, kuras apkvēpina alas sienas. Dabiskais apaugums pakāpeniski samazina devona nogulumiežu atsegumu platību.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: smilšakmens atsegumi (8220), netraucētas alas (8310) un lakstaugiem bagāti egļu meži (9050); ala ir nozīmīga sikspārņu ziemošanas vieta.
Teritorija ir nozīmīga dabas tūrisma vieta.
