Teritorija ir izvietojusies Imulas senlejas nogāzē, Imulas kreisajā krastā, depresijā starp Ziemeļkursas un Dienvidkursas augstienēm.
Dabas pieminekli veido senlejas nogāze, kas vienlaikus ir arī upes pamatkrasts, ar nelieliem, līdz 3-4 m augstiem, dolomīta, dolomītmerģeļu, māliežu un smilšakmeņu atsegumiem, kas pārstāv augšdevona Famenas stāva Elejas (lejasdaļā) un Jonišķu (augšdaļā) svītas. Jonišķu svītas dolomītos ir daudz labi saglabājušos pleckāju (spiriferīdu, kamarotēhiju, atirīdu) fosīlo atlieku. Imulas dolomīta klinšu atsegumi ir Jonišķu svītas hipostratotipiskais griezums.
Līdzīgu iežu atsegumi nesen ir izveidojušies arī Imulas labajā krastā upes krasta posmā 100-300 m lejpus dabas pieminekļa robežas.
Imulas kreisā krasta pietekas, Saules strauta gultnē 25 m pirms ietekas upē ir dolomīta kāple – Saules ūdenskritums ar kopējo augstumu 1,8 m. Blakus ūdenskritumam ir nelieli dolomīta atsegumi. Atsevišķās vietās pie atsegumiem dabas pieminekļa teritorijā ir sīki avoti un avoksnāji, kas izgulsnē avotkaļķus.
Atsegumi sākotnēji veidojušies līdz ar Abavas un Imulas senlejām, zem ledāja pārsega, pirms aptuveni 12 000 gadiem, ledāja kušanas ūdeņu erozijas rezultātā. Šobrīd atsegumu pastāvēšanu nodrošina Imulas upes sānu erozija, kas aktīvāk izpaužas palu laikā.
Teritorijā atrodas ES aizsargājamie biotopi: upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210) un nogāžu un gravu meži (9180*).
Dabas piemineklī sastopamo dabas veidojumu komplekss, galvenokārt, ir nozīmīgs kā ģeoloģiska zinātniskā vērtība un kā ainaviska vieta.
