Dendroloģiskā vērtība Lāčupes dendrārijs ir viens no taksoniem bagātākajiem dendrārijiem Latvijā, taču daudzas sugas pārstāv neliels eksemplāru skaits. Patreiz dendrārijā aug ap 60 skuju koku un ap 350 lapu koku sugu. Teritorijas lielu daļu aizņem priežu sila raksturīgā flora, vietām arī nelielas egļu audzes, atsevišķi kadiķi. Savdabīgāka flora Lāčupes krastos - pamatā alkšņu, kārklu un ievu audzes, vietām augstajiem purviem raksturīgās sugas. Lielākā vērtība ir introducēto kokaugu stādījumi, kas ir nevienmērīgi izvietoti pa visu teritoriju. Dažādu sugu svešzemju augi aug gan audzēs, gan atsevišķi, ir daudz ražojošu īpatņu, piemēram, zībolda valrieksts (Juglans sieboldiana), oplopanakss (Oplopanax elatum), zeltainais rododendrs (Rhododendron luteum) un citas.
Dabas vērtības Stādījuma teritorijā sastopami ES aizsargājamie biotopi - veci vai dabiski boreāli meži un mežainās piejūras kāpas. Dendroloģiskajā stādījumā ir konstatētas astoņas īpaši aizsargājamas augu sugas. Kā arī stādījumu teritorijā ir sastopamas vērtīgas kukaiņu sugas, kas dzīvo uz vecām priedēm - priežu sveķotājkoksngrauzis (Nothorhina punctata), krāšņvabole (Agonum quadripunctatum) un skujkoku dižkoksngrauzis (Tragosoma depsarium).
Kultūrvēsturiskā vērtība Dendroloģiskos stādījumus ierīkoja Dabas pētnieku biedrības pārstāvji Igors Mednis, Arveds Mednis un Artūrs Rožkalns 1959. gadā. Stādījuma teritorijā bija ierīkots izmēģinājuma lauciņš svešzemju koki un krūmi ieaudzēšanai.
Aizsardzības kategorija: aizsargājams dendroloģiskais stādījums
Kods: LV0470770
Administratīvais iedalījums: Engures novada Engures pagasts
Stādīšanas gads: 1959. gads
Pārvalde: Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Pierīgas reģionālā administrācija.
