Teritorija ir izvietojusies Gaujas senlejas ziemeļu puses nogāzē.
Dabas pieminekli veido Gaujas senlejas nogāze, kuras pamatnē, virs pirmās virspalu terases līmeņa, atsedzas vidējā devona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmens atsegumi ar vairākām alām un nišām.
Lielākā no alām ir Gūtmaņa ala ar augstumus pie tās ieejas 10 m, platumu 11 m, bet garumu līdz 19 m, grīdas laukums ir 170 m2, bet tilpums ap 500 m3. Gūtmaņa alai ir ķīļveida forma, dziļumā tā diezgan strauji sašaurinās. DR no Gūtmaņa alas, nedaudz augstāk, atrodas Viktora ala, kuras ieejas augstums ir 5 m, platums 7,5 m, bet garums 7 m. Trešās alas (nišas) augstums (tās grīdas augstums sakrīt ar Viktora alas griestu augstumu) ir 2,5 m, platums 3,4 m, bet garums 3,4 m. Ceturtās hipsometriski augstākās alas (nišas) ieejas augstums ir 4,5 m, platums 6 m un garums 3 m.
Daļēji aizaugušais Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums, kurā izveidojusies Gūtmaņa ala, ir 50 m garš un 12 m augsts. Tajā var novērot devona smilšakmeņiem raksturīgās slīpslāņotās tekstūras un muldveida slīpslāņojumu. Smalkgraudainajā smilšakmenī novērojami plāni māla starpslānīši.
No Gūtmaņa alas izplūst spēcīgs avots, kurš turpina izskalot smilšakmeni un alā notiek mūsdienās pazemes erozija. Pārējās alās un nišās aktīvi ģeoloģiskie procesi nenotiek. Gūtmaņa ala, visticamāk, ir sākusi veidoties holocēna sākumā. Šajā laikā Gauja tecēja tieši gar ielejas pamatkrastu un veicināja alas veidošanos. Avota darbība turpināja smilšakmens izskalošanu.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas ES aizsargājamie biotopi: nogāžu un gravu meži (9180*), smilšakmens atsegumi (8220) un netraucētas alas (8310).
Smilšakmens atsegumā sastopamas ne tikai vēsturiski, bet arī diezgan jauni cilvēka radīti gravējumi. Pēdējie mazina atseguma estētisko vērtību. Ar alu saistās vēsturiskas teikas.
Smilšakmens klints ar Gūtmaņa alu grezni izceļas no kopējās ainavas. Gūtmaņa ala ir viens no Latvijas populārākajiem tūrisma objektiem.
