Teritorija ir izvietojusies Ziemeļvidzemes zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidu daļā, Gaujas senlejā, upes kreisajā krastā.
Dabas pieminekli veido vidējā devona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi Gaujas senlejas un ielejas nogāzē un Grīviņas upītes kreisajā krastā.
Grīviņu ieža atsegumu joslas kopējais garums ir 515 m, bet no tā lielāko daļu aizņem pārtraukumi. Iespaidīgs ir galvenais, lielākais atsegums dabas pieminekļa vidusdaļā un tā garums ir 50 m un maksimālais augstums - 15 m. Atsegumu forma ir daudzveidīga, bet galvenā atseguma siena ir plakana. Tā veidojusies upes erozijas rezultātā, nodaloties gar lūzuma zonu. Atsegums, galvenokārt, ir izvietots stāvā Gaujas pamatkrasta kraujas augšdaļā, vidusposmā tā pamatne ir aptuveni 10 m virs vecupes līmeņa, citur arī augstāk. Atsegumā vairākos līmeņos var novērot paralēlas erozijas virsmas. Kopumā tekstūras ir grūti novērot, jo atseguma virsma ir viendabīga un nedaudz apsūbējusi.
Galvenajā atseguma sienā ir arī neliela, 0,2 m plata, 0,4 m augsta un vismaz 2 m dziļa ala, ko šobrīd izmanto dzīvnieki, taču tās sākotnējā izcelsme ir saistīta ar erozijas procesiem smilšakmeņos gar labi redzamo lūzumu zonu. Pārējie atsegumi ir mazāki, daļa no tiem ir pa daļai aizauguši un grūti pieejami.
Grīviņu iezī sastopamie smilšakmeņi pēc sastāva un krāsas (gaišpelēki, oranžīgi pelēki) ir vidēji starp Sietiņu un Gaujas svītai raksturīgajiem, tāpēc Grīviņu iezis, domājams, atrodas pārejas zonā starp Sietiņu un Gaujas svītas izplatības rajonu.
Devona Gaujas svītas smilšakmeņiem ir raksturīgs muldveida slīpslāņojums (zemūdens grēdas) un erozijas virsmas. Gaujas svītas smilšainie nogulumi ir veidojušies seklā baseinā, spēcīgu ūdens straumju ietekmē. Smilts uzkrājusies pa kanāliem migrējošās zemūdens grēdās, taču attīstījušās arī piegultnes sēres vai vidussēres. Sedimentācijas baseins tolaik, domājams, bijusi plūdmaiņu ietekmēta delta.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājami biotopi: smilšakmens atsegumi (8220), minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi (7160), veci vai dabiski boreāli meži (9010*) un upju straujteces un dabiski upju posmi (3260). Vecupēs, Gaujas senlejas nogāzes piekājē ir bebraines.
Ģeovieta ir populārs tūrisma objekts. Lielākā atseguma pamatnē daudz uzrakstu un daži attēli. Senākie uzraksti ietver gadskaitļus - 1908. g., 1912., 1914. un 1919. g.
