Teritorija atrodas vecās akmeņlauztuvēs – Anniņu karjerā, Gaujas senlejas nogāzes augšdaļā, Vidusgaujas zemienē.
Būtiskākā vērtība dabas pieminekļa teritorijā ir daļēji aizbiruši dolomīta slāņu atsegumi. Dolomīta slāņi ir nozīmīgi kā augšdevona Frana stāva Pļaviņu svītas Atzeles ridas stratotipa atsegumi un citu Pļaviņu svītas sadaļu dolomītu slāņi ar fosīlijām.
Nozīmīgāko dabas pieminekļa daļu veido līdz 20 m garš un 4 m augsts dolomīta atsegums un vēl viens mazāks atsegums. Tie ir masīvi un plātņaini, arī kavernozi, dolomīti un dolomītmerģeļi - starpslāņi ar bagātīgu fosilo faunu – brahiopodiem, gastropodiem, stromatoporām, jūras lilijām un tārpu ejām.
Gaujienas atsegumi ir izcila vieta ģeoloģijas vēsturē, jo no šīs vietas ņemts paraugs ļāvis 19. gs. pirmajā pusē izdalīt jaunu pleckāju (brahiopodu) sugu, kuras tagadējais nosaukums ir Ripidiorhynchus livonicus (Buch, 1834) un, jau 1840. gadā, tikai vienu gadu pēc devona sistēmas izdalīšanas pasaulē, konstatēt devona jūras nogulumu klātbūtni šajā teritorijā.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājams biotops: karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210).