Piejūras zveja ir daļa no mūsu kultūras mantojuma, piekrastei ir nepieciešami zvejnieki, bet zvejniekiem- zivis. Zinātnieku sadarbība ar zvejniekiem piezvejas mazināšanā nebeidzas tikai ar roņu pētīšanu. Uzmanības lokā ir nonākusi arī kāda Latvijas piekrastē ļoti izplatīta zivs, kuru paši maz ēdam, bet kas Baltijas jūrā apēd tik daudz, ka nodara postu vietējām sugām.

Apaļais jūras grundulis - agresīvs savā uzvedībā un neizvēlīgs barībā. Tāda ir šī Melnās un Kaspijas jūras ienācēja izdzīvošanas veiksmes atslēga. Latvijas piekrastē to ir tik daudz, ka 2018. gadā apaļo jūras grunduļu nozvejas apjomos bija mērāms  tūkstoš  tonnās. Varētu domāt, ka tā pastiprināta zveja palīdzētu mazināt to populāciju. Diemžēl zvejojot apaļo jūras grunduli, nākas piezvejot klāt arī virkni saudzējamo zivju. Lai zveju racionāli regulētu un izstrādātu zinātniski pamatotus ieteikumus, cik un kur tieši zvejot, ir jāzina, cik daudz  vispār šo zivju ir mūsu piekrastē un kā tās uzvedas. Tāpēc pētnieki iezīmē zivis, lai saprastu kā tās pārvietojas un kāda ir to saistība ar zīdītāju un putnu izplatības areālu.

Atbildīga zveja nav iedomājama bez sadarbības – gan zvejnieku un zinātnieku, gan visas sabiedrības. Lai atbildīgi patērētu un iegūtu zivis, svarīgi ir tās precīzi apzināt un tas ir būtisks nosacījums, lai jūra būtu bagātīga un vesela.