Skatoties uz jūru no malas, nav iespējams pateikt, cik tīra, vesela un daudzveidīga tā ir zem ūdens. Taču pateicoties tehnoloģijām, mēs jūrā varam ielūkoties krietni tālāk. Baltijas jūra Latvijas piekrastē ir bagāta ar smilšu pludmalēm, kas daudziem ir iecienīta atpūtas vieta. Jāteic, arī zemūdens iemītnieki labprāt uzturas smilšainās vietās, tikai nevis pludmalēs, bet sēkļos. Baltijas jūrā nav paisumu un bēgumu straumju, tāpēc  smilts sēkļi vairāk līdzinās smilšu klajumiem, kas atrodas 20 vai pat 30 metrus zem ūdens. 
Lai arī smilts sēkļi nav vizuāli iespaidīgākie, tajos dzīvo visi, kuriem tīkama ir mīksta grunts. 
Šādas vietas ir svarīgas ne tikai zivīm. Smilšu sēkļi jūrā ir dzīvotne, no kuras esam atkarīgi arī mēs – cilvēki. 
Smilts sēkļos dzīvojošajiem traumējoša ir grunts mehāniska bojāšana, jo īpaši – tralēšana, kā arī ūdens piesārņojums. Tā ir sarežģīta sistēma, kuru nevar atjaunot vienkārši izberot jūrā smiltis. Lai smilts sēkļi varētu pastāvēt, tiem jānodrošina netraucēta smilts kustība un to vislabāk var izdarīt, ja saimnieciskā darbība šādās vietās tiek stingri regulēta. 
Tās nepieciešamas, lai zivīm joprojām būtu vieta, kur pilnvērtīgi baroties un uzturēt jūru  veselu un daudzveidīgu.