Baltijas jūras piekraste savos teju 500 kilometros Latvijā ir ļoti dažāda – sākot no plašām smilšu pludmalēm, stāvkrastiem un pļavām, līdz akmeņainām un pat klinšainām vietām. Taču ne mazāk daudzveidīga jūra ir zem ūdens. Līdzīgi kā akmeņi rotā piekrasti Rīgas līcī, tā arī Baltijas jūras atklātajā daļā, kādu gabaliņu prom no krasta zem ūdens skats ir līdzīgs. Tā ir laba ziņa jūrā mītošajiem, jo tā saucamie akmeņu sēkļi, ir īpaši iecienīta dzīvotne daudziem zemūdens organismiem. 
Vietas, kur uz lieliem akmeņiem var piestiprināties un paslēpties ne tikai no plēsējiem, bet arī viļņu un vēja ietekmes, ir iecienījuši daudzi. Gliemenes un mīdijas galvenokārt veido akmens sēkļu sabiedrību. Savukārt tuvāk krastam uz akmeņiem aug arī daudz zivīm un cilvēkam nozīmīgu aļģu. 
Blīvi apdzīvoti sēkļi ir piemērota vide arī zivīm, tostarp butēm un mencām. Un kur zivis, tur arī putni, jo akmens sēkļi ir būtisks to barošanās biotops.