Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Gaujas senlejas nogāzē, upes kreisajā pamatkrastā, kas daļā teritorijas vienlaikus ir arī Vildogas upītes kreisais krasts.
Dabas pieminekļa ainava ir daudzveidīga un tur ietilpst gan stāvā Gaujas senlejas nogāze ar gravām un smilšakmeņu atsegumiem, gan senlejas atzari, gravas un sāngravas ar atsegumiem un iznesu konusiem, gan skaistais, apsūnojušais Elpju iezis Gaujas krastā, gan arī unikālais Tildurgas kanjons ar smilšakmeņu atsegumiem un grotu strauta gultnes ielokos.
Dabas pieminekli veido Gaujas senlejas nogāzes josla ar sānu atzariem, gravām un devona iežu atsegumiem augstumā līdz 45 m. Teritorijā ietilpst:
- Elpju iezis - nepārtraukts, 90 m garš atsegums, kas atrodas Gaujas krastā.
- Vecandrijāņu klintis, kuru veido devona smilšakmeņu atsegumu josla 500 m garumā Vildogas kreisajā krastā un atsegums ir sadalīts ar daudz nelieliem pārtraukumiem.
- Tildurga jeb Liepu strauts - neliela Gaujas pieteka tieši lejpus Elpju ieža. Tildurgas krastos kopsummā ir 240 m garas atsegumu joslas (ar nelieliem pārtraukumiem). Retāki atsegumi Tildurgas krastos turpinās arī ārpus dabas pieminekļa robežām.
- Bez Tildurgas atsegumiem, atsegumu joslas dabas pieminekļa teritorijā gar citiem gravu veida senlejas atzariem ir kopumā 215 m garas (ar pārtraukumiem).
- Pie ģeoloģiskajiem veidojumiem jāpieskaita arī reljefa formas – gravas un sāngravas ar iznesu konusiem, grotas smilšakmeņos, kā arī avoti.
Visus atsegumus pamatā veido vidējā devona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņi.
Elpju ieža interesantākā iezīme ir labi izteikts muldveida slīpslāņojums, kas skatāms šķērsgriezumā (perpendikulāri straumes tecējuma virzienam). Ir apskatāmas nelielas muldas, kuras šķeļ viena otru un ataino zemūdens grēdu sāniskos kontaktus un eroziju to veidošanās laikā. Elpju iezis no krasta ir gandrīz nepieejams, toties labi apskatāms laivojot pa Gauju.
Vecandrijāņu klintis ir posmotas, apsūnojušas, līdz 20 m augstas. Atsegumi pamatā ir senlejas nogāzē - Vildogas kreisajā krastā dažādos augstumos, bet lejteces virzienā parādās arī gar virspalu terasi un gultni. Fragmentāri smilšakmeņu atsegumi ir arī vairākos senlejas atzaros un gravās, kas saposmo senlejas nogāzi Vildogas tecējuma posmā.
Ļoti krāšņas ir klintis Tildurgas lejteces 130 m garā posmā. Tās ir izvietotas tuvu viena pie otras - te vienā, te otrā krastā, un vietām veido pat kanjonu. Šajās klintīs upītes kreisajā krastā atrodas Sūruma (Dagnes, Gančausku) ala. Tā ir 10 m plata, 5 m augsta un līdz 7 m dziļa velves veida niša.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: smilšakmens atsegumi (8220), upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), nogāžu un gravu meži (9180*), netraucētas alas (8310), veci vai dabiski boreāli meži (9010*), lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži) (91E0*).
