Meža darbi egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās vietās
Līgatnes dabas takās līdzīgi kā citur Latvijā un Eiropā ir atrodamas egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās vietas. Parasti par tām liecina atsevišķas nokaltušas egles vai egļu grupas, retākos gadījumos nokaltušie koki veido lielākas vienlaidus platības. Tā kā nokaltušās egles, kas atrodas tiešā taku, ceļu un voljēru tuvumā, rada bīstamības risku apmeklētājiem, darbiniekiem un voljēros dzīvojošajiem dzīvniekiem, Līgatnes dabas takās tiek veikti meža darbi šī riska mazināšanai.
Egļu astoņzobu mizgrauzis ir pavisam parasta, normāla un dabiska Latvijas egļu mežu sastāvdaļa.
Iestājoties šī kukaiņa attīstībai labvēlīgiem apstākļiem, kad pēc vētrām ir daudz vēja izgāztu un lauztu koku, Latvijā vienmēr periodiski ir notikusi egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās. Pēdējās desmitgadēs novērojamās klimata pārmaiņas, kad vasarās ir ilgstoši sausuma un karstuma periodi, bet rudeņos un ziemās biežāk novērojams stiprs vējš, sekmē egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos. Arī cilvēka saimnieciskā darbība, stādot plašas, vienvecuma egļu mežaudzes, fragmentējot mežu un izcirtumu un ceļu malās saules gaismai atsedzot aizvien vairāk koku, veicina egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos.
Tomēr ir svarīgi zināt, ka egļu astoņzobu mizgrauža darbības rezultātā mežs neaiziet bojā, tas turpina pastāvēt. Nokaltušo koku vietās veidojas mazāki vai lielāki atvērumi, kuros pamazām sāk augt jauni koki. Mežā tāpat kā cilvēku sabiedrībā veidojas dažādas koku paaudzes. Nokaltušo koku stumbeņi ir mājvieta dažādām putnu sugām, piemēram, dzeņi tajos atrod barību un nereti kaļ dobumus. Nokaltušie koki - stumbeņi un kritalas ir mājvieta 20-25% no visām mežos sastopamajām sugām – sūnām, sēnēm, kukaiņiem, gliemežiem un daudziem citiem.
Miruši koki ir dzīvības daudzveidības koncentrēšanās saliņas mežā.
Rūpējoties par dabas daudzveidību, Līgatnes dabas takās egļu astoņzobu mizgrauža darbības rezultātā nokaltušie koki taku, ceļu un voljēru tuvumā pēc to nozāģēšanas un bīstamības novēršanas lielākoties tiek saglabāti un netiek izvākti no meža. Egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās vietās meža apsaimniekošana atšķiras saimnieciskos mežos, kas domāti koksnes iegūšanai un dabas aizsardzībai domātos mežos, kur galvenais mērķis ir dabas daudzveidības saglabāšana.
Līdzīgi kā Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takās, nokaltušo koku saglabāšana mežā tiek īstenota arī citos Eiropas nacionālajos parkos – Bavārijas Nacionālajā parkā Vācijā, Šumavas Nacionālajā parkā Čehijā, Augsto Tatru Nacionālajā parkā Slovākijā vai Belovežā Polijā. Tajās vietās, kur Līgatnes dabas takās ir lielākas vienlaidus nokaltušu koku platības, sausie koki tiek nozāģēti 4-10 m augstumā, šādi atdarinot kaltušo koku lūšanu dabiskos apstākļos, kad veidojas dažāda augstuma stumbeņi. Koku galotnes daļas šajās vietās tiek izvāktas no meža, lai nodrošinātu ātru meža atjaunošanos šajās vietās.
Egļu astoņzobu mizgrauzis apdzīvo dažādu iemeslu dēļ novājinātus, kalstošus kokus – tikmēr, kamēr tiem uz stumbra ir miza. Masveida savairošanās laikā šī vaboļu suga var invadēt arī pilnīgi veselus, zaļus kokus. Savukārt sausas egles, kurām uz stumbra lielākā daļa no mizas jau nolobījusies, egļu astoņzobu mizgrauzis vairs nav sastopams.
Sausi, nokaltuši koki bez mizas vairs nerada tālāku egļu astoņzobu mizgrauža izplatības risku.
Lūdzam ar sapratni izturēties pret īslaicīgiem ierobežojumiem meža darbu veikšanas laikā. Lūdzam uzmanīties no taku tuvumā esošiem sausajiem kokiem, jo tie vai to zari var lūzt. Lūdzam nekāpt uz sauso koku kritalām, jo eglēm ir asi zari un paslīdot no kritalas, var sevi savainot.
Vēstījumi
- Koki tiek nozāģēti bīstamības riska novēršanai.
- Nozāģētie koki lielākoties tiek saglabāti mežā dabas daudzveidībai.
- Nozāģētie sausie koki nerada tālāku mizgraužu izplatīšanās risku.
- Aicinājums katram uzmanīties no sausajiem kokiem, asajiem zariem.