Teritorija ir izvietojusies pārejas joslā no Vidzemes augstienes uz Gaujavas zemieni, Amatas senlejā, upes kreisajā pamatkrastā.
Dabas pieminekli veido Dzilnas iezis - ainaviska smilšakmens krauja Amatas kreisajā pamatkrastā. Kraujā, kā arī tās piekājē un augšdaļā atsedzas vidusdevona Gaujas svītas smilšakmeņi un mālainie nogulumi, kā arī augšējā devona Amatas svītas smilšakmeņi ar retiem dolokrētiem.
Iezi divās daļās sadala grava. Amatas tecējuma virzienā pirmais, lielākais un ainaviski krāšņākais atsegums ir 120 m garš, bet otrs - 75 m garš. Kopējais pamatkrasta kraujas augstums ir iespaidīgs – 37 m.
Dabas piemineklis ir viens no augstākajiem un ainaviski izteiksmīgākajiem Gaujas svītas nogulumiežu atsegumiem Amatas ielejā. Gaujas svītas mālaino nogulumu un smilšakmeņu atsegtās daļas augstums ir aptuveni 25 m, bet Amatas svītas smilšakmeņu atseguma augstums kraujas augšdaļā ir 3 m. Ģeoloģiskā griezuma apakšdaļā labi atsedzas arī Gaujas svītas māli, kuri parasti ir aizauguši un iekļauti noslīdeņu veidojumos.
Dzilnas ieža abu atsegumu lejasdaļai ir līdzīgs ģeoloģiskais griezums. Pamatnē ieguļ sarkani un raibi Gaujas svītas mālainie nogulumi. Tos pārsedz 10-15 m biezi, dažāda rupjgraudainuma slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi, kas veido atseguma sienas galveno daļu. Tajos ir sastopamas vairākas erozijas virsmas, vietām ar māla saveltņu konglomerātiem. Virsmām ir atšķirīgs krituma leņķis un virziens. Plūdmaiņu procesu pazīmes šajos iežos nav konstatētas. Šāda uzbūve un sastāvs ir tipiski Gaujas svītas smilšakmeņiem. Lielākajā atsegumā smilšakmeņus pārsedz Gaujas svītas augšējās daļas māli (aptuveni 8 m biezi), kas ir daļēji noplūduši un aizauguši. Tiem uzguļ Amatas svītas smilšakmeņi, kuru biezumu ir grūti noteikt (svīta nav pilnā biezumā), un tieši zem kraujas augšmalas ir izsekojami arī šīs svītas dolokrēti.
Dzilnas ieža atsegumi veidojušies erozijai atsedzot subvertikālas plaisu virsmas devona smilšakmeņos. Atsegumi sākotnēji veidojušies jau Amatas senlejas veidošanās laikā leduslaikmeta noslēgumā. Šobrīd atsegumu pastāvēšanu un pastāvīgu atjaunošanos nodrošina Amatas straumes erodējošā darbība.
Devona Gaujas svītas smilšakmeņiem šajā objektā ir raksturīgs muldveida slīpslāņojums (zemūdens grēdas) un vairākas erozijas virsmas, daļu no kurām pārsedz māla saveltņu konglomerāti. Gaujas svītas smilšainie nogulumi ir veidojušies seklā baseinā, spēcīgu ūdens straumju ietekmē. Smilts uzkrājusies pa kanāliem migrējošās zemūdens grēdās. Par šo kanālu pamatnēm liecina erozijas virsmas ar konglomerātiem. Sedimentācijas baseins tolaik, domājams, bijis plūdmaiņu ietekmēta delta.
Amatas svītas smilšakmeņu atsegumā vērojams horizontāls slāņojums (iespējams, sēre ar lēzenu nogāzi). Uz slāņojuma virsmām ir māla kārtas, vērojams arī straumju ripsnojums ar māla kārtiņām uz slīpajiem slānīšiem. Amatas svītas griezuma augšdaļā vienā iecirknī nedaudz atsedzas devona seno tuksnešu karbonātisko garozu veidojumi – dolokrēti. Amatas svītas nogulumi ir veidojušies plūdmaiņu ietekmēta estuāra ietekmē. Par plūdmaiņu procesu ietekmi uz tiem liecina arī dabas pieminekļa teritorijā sastopamajos atsegumos izplatītās māla un vizlas kārtiņas uz smilšakmeņu slīpajiem slānīšiem. Amatas laikposma beigās jūra regresēja un attīstījās subaerālie apstākļi, par kuriem liecina dolokrēti.
Šajā dabas piemineklī ir arī vairākas gravas, sīkas alas un avoti.
Dabas pieminekļa teritorijā aktīvi izpaužas mūsdienu ģeoloģiskie procesi – Amatas sānu erozija, gravu erozija, noslīdeņu procesi, kā arī, nelielā apjomā, pazemes erozijas procesi.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: smilšakmens pamatiežu atsegumi (8220), upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), nogāžu un gravu meži (9180*), lakstaugiem bagāti egļu meži (9050).
Teritorija ir ainaviski vērtīgu veidojumu kopums, kas ir nozīmīgs kā tūrisma objekts.
