Teritorija ir izvietojusies pārejas joslā no Vidzemes augstienes uz Gaujavas zemieni, Amatas senlejā.
Dabas pieminekli veido dziļā un krāšņā Amatas senleja aptuveni 1 km garumā, kuras nogāzēs - Amatas krastos atrodas virkne ievērojamu devona pamatiežu atsegumu, kas ietver augšējā devona Franas stāva Amatas un Pļaviņu svītas.
Īļaku iezis Amatas labajā krastā ir Pļaviņu svītas dolomītu atsegums – līdz 5 m augsts un 60 m garš.
Vizuļu iezis atrodas Amatas kreisajā pamatkrastā un kraujas augšā ir raksturīgs gandrīz nepārtraukts Pļaviņu svītas dolomītu atsegums, bet zemāk plaši atsedzas Amatas svītas augšdaļas smilšakmeņi ar dolokrētu veidojumiem un lodīšu smilšakmeņi – ieži ar globulāru kalcīta cementu. Atsegumā ir lieliski redzams arī abu svītu kontakts un, domājams, šis ir labākais Latvijā abu svītu kontakta zonas atsegums. Vizuļu ieža nepārtrauktās atsegumu joslas kopējais garums ir 205 m, bet atsegumu maksimālais augstums ir 16,5 m.
Dolomītu krauja atrodas Amatas labajā pamatkrastā un kraujas augšā ir raksturīgs gandrīz nepārtraukts Pļaviņu svītas dolomītu atsegums 600 m garumā, bet zemāk vietām atsedzas Amatas svītas augšdaļas smilšakmeņi ar dolokrētu veidojumiem un lodīšu smilšakmeņi.
Īpaša Dolomītu kraujas iezīme ir uzbīdījums - Pļaviņu svītas dolomītu slānis ir pilnībā uzbīdīts tādu pašu iežu slānim. Uzbīdījums ir veidojies kā glacidislokācija leduslaikmeta noslēgumā. Tas izpaužas dolomītu atsegumā kā 10 m plata un 4 m augsta struktūra. Noslīdeņu un aizauguma dēļ tā kļūst aizvien sliktāk redzama. Pašā atsegumu joslas ziemeļrietumu galā, nogāzes lejasdaļā atsedzas violeti mālainie nogulumi ar daudzām savdabīgām dzeltenām dolomīta konkrēcijām.
Amatas pamatkrasta nogāze ir apaugusi un tās apakšdaļu pārsvarā klāj nobirumi un noslīdeņi.
Kopumā Amatas svītas nogulumi ir veidojušies transgresijas apstākļos, plūdmaiņu ietekmēta estuāra ietekmē. Tomēr tieši Vizuļu iezī atsegto dolokrētu morfoloģiskās īpatnības un stabilo izotopu ģeoķīmijas dati norāda uz vismaz 2 regresiju epizodēm Amatas laikposma beigās, kad dolokrēti veidojušies augšņu un gruntsūdeņu ietekmē. Pļaviņu laikposmā būtiski mainījās sedimentācijas apstākļi un klastisko nogulu sedimentāciju nomainīja karbonātisku nogulu uzkrāšanās.
Senlejas nogāzēs daudzviet izplūst avoti un atrodas avoksnāji. Īpaši daudz to ir Vizuļu ieža nogāzēs. Pazemes ūdeņi tek pa Pļaviņu svītas dolomītiem un drenējas virs šīs svītas apakšdaļas (Kokneses ridas) mālaini karbonātiskajiem nogulumiem. Ziemā nogāzēs veidojas krāšņi ledus veidojumi, t.s., “leduskritumi”.
Dabas pieminekli veido vizuāli skaisti un iespaidīgi dabas veidojumi un no kraujām paveras krāšņi skati uz Amatas senleju un stāvajās nogāzēs izvietotajiem atsegumiem.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210), smilšakmens atsegumi (8220), upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), avoti, kas izgulsnē avotkaļķus (7220*), minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi (7160).
