Teritorija ir izvietojusies Doles salas rietumu malā, Daugavas ielejā un senlejā, Piejūras zemienē Viduslatvijas zemienes ietvaros.
Tipisks augšdevona Franas stāva Daugavas svītas Buregu un Altovas ridu dolomītu un dolomītmerģeļu atsegums. Atseguma augšdaļā atsedzas Katlešu svītas mālieži.
Buregu ridu 1,5-4 m biezumā pārstāv smalkkristāliski dolomīti un dolomītmerģeļi. Kontakts ar pārsedzošajiem Altovas ridas iežiem ir izteikts, nelīdzens, ar erozijas pazīmēm. Altovas ridu 2-2,5 m biezumā veido salīdzinoši monolīti masīva un kavernoza dolomīta slāņi ar stromatoporu, pleckāju, gliemežu, gliemeņu un ūdensaugu fosīlajām atliekām – galvenokārt nospiedumiem. Kavernās bieži atrodamas nelielu kalcīta kristāliņu drūzas. Augšējais kontakts izteikts – ar erozijas pazīmēm. Katlešu svītas pamatnē ir dolomīta brekčijas slānis, ko pārsedz 0,7 m biezs raibkrāsainu karbonātisku mālu slānis. Devona griezumu pārklāj 1,5-2 m bieza kvartāra nogulumu, morēnas, sega.
Atsegums daļēji aizaudzis ar krūmiem un ir labi aplūkojams no neliela attāluma.
Kopumā teritorija ir ainaviski pievilcīga. Blakus dabas piemineklim Doles muižas apbūves kompleksā atrodas Daugavas muzejs. Pie atsegumiem vēl saglabājušies kādreiz pa Daugavu pludināto plostu pietauvošanas steķi.
Teritorijā atrodas ES aizsargājams biotops: karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210).
Minētais dabas veidojumu komplekss ir nozīmīgs galvenokārt kā stratigrāfiski vērtīgi devona pamatiežu atsegumi.
