Teritorija ir izvietojusies Augšdaugavas pazeminājumā, Daugavas senlejā, upes Daugavsargu un Ververu lokos.
Dabas piemineklis ir komplekss veidojums, kas iezīmē labi izteiktu Daugavas senlejas sašaurinājumu, sauktu par "Daugavas vārtiem", starp piegulošajām Latgales un Augšzemes augstienēm. Ģeomorfoloģiskā ziņā šo sašaurinājumu, kur ielejas platums starp Daugavsargu un Ververu lokiem no 2,7 km strauji samazinās līdz 0,5-0,6 km, veido vairāk nekā 40 m augstās Slutišķu un Ververu pamatkrasta kraujas.
Daugavas senleja, dabas pieminekļa teritorijas ietvaros, veido vienu no vizuāli pievilcīgākajām un izteiksmīgākajām ainavām upes tecējuma Augšdaugavas posmā.
Abos Daugavas pamatkrastos – Slutišķu un Ververu kraujās atsedzas kvartāra nogulumu slāņkopas līdz pat 40 - 42 m biezumā - pēdējā (Latvijas) apledojuma ledāja un ledājkušanas ūdeņu nogulumi – akmeņaina smilts un grants ar morēnas starpslāņiem. Labi izteiktas glacitektoniskas struktūras, norisinās gravigēnie nogāžu procesi. Sākotnēji abu krauju veidošanās notikusi kā pozitīvu reljefa formu attīstība glaciodinamiskos apstākļos augšpleistocēnā. Turpmāku attīstību noteica Daugavas senlejas veidošanās, kā rezultātā dziļumerozijas un sānu erozijas procesu rezultātā tika atsegtas šīs formas veidojošās slāņkopas.
Slutišķu krauja atrodas Daugavas labajā krastā. Tās aptuvenais garums ir 570 m, nogāzes ļoti stāvas - vidēji 30° - 40°, taču augšdaļā, pie kraujas kants tas sasniedz 80°-90°. Krauju veido kvartāra nogulumi – akmeņaina smilts un grants ar morēnas starpslāņiem. Kraujas veidošanās notikusi līdz ar Daugavas ielejas attīstību ilgā laika posmā, upes ūdeņiem meandru loku virsotnēs izskalojot pamatkrastu un tam atkāpjoties erozijas un nogāžu procesu norises rezultātā. Mūsdienās kraujas nogāzes lielāko daļu sedz veģetācija – priežu jaunaudze ar kārklu un baltalkšņu pamežu un lakstaugi.
Ververu krauja atrodas Daugavas kreisajā krastā. Tā ir viena no nozīmīgākajām Daugavas ielejas pamatkrasta kraujām visā upes tecējumā. Augstums 43 m, garums aptuveni 370 m, nogāzes ļoti stāvas, to slīpums vidēji 40°, taču atsevišķās vietās kraujas augšējā daļā tas sasniedz 80°-90°, vai pat veido negatīva slīpuma pārkares. Novērojama intensīva nobrukumu un nobiru veidošanās, it sevišķi kraujas R galā. Krauju veido kvartāra nogulumi – smilts, grants un morēnas slāņkopas, kuras ir deformētas krokās - glacitektoniskas struktūras. Iespējams, ka kraujas pakājē zema Daugavas līmeņa apstākļos atsedzas augšdevona smilšakmeņi. Kraujas piekājē, šaurā joslā gar Daugavas krastu, upes ģeoloģiskās darbības rezultātā ir izveidojies dabisks akmeņu bruģis. Daugavā iepretī kraujām ir izveidojušās krāces un akmeņaini sēkļi, lielākais no tiem – Kareta. Ververu krauja nodrošina vienu no ainaviski iespaidīgākajiem skatiem uz Daugavas ieleju.
Šā brīža ģeoloģiskie procesi izpaužas kā Daugavas straumes erozija un nogāžu procesi - gravigēna nobiru veidošanās. Erozija, salīdzinot ar pagājušā gadsimta sākumu, ir vājinājusies, tāpēc nogāzes pastiprināti aizaug ar mežu.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), palieņu zālāji (6450), eitrofas augsto lakstaugu audzes (6430), sausi zālāji kaļķainās augsnēs (6210). Priežu mežā, kas piegulst Slutišķu kraujai, ir konstatētas retas un aizsargājamas augu sugas.
