Teritorija ir izvietojusies Viduslatvijas zemienes austrumu malā, Daugavas (Lejasdaugavas) senlejas nogāzē.
Dabas pieminekli veido divi lielāki un virkne sīkāku dolomīta atsegumu, kā arī avoksnāji un avoti. Dabīgas izcelsmes dolomīta atsegums ir novietojies Daugavas senlejas nogāzes lejasdaļā. Atsegums ir aptuveni 20 m garš un līdz 4 m augsts. Otrs lielāks dolomīta atsegums atrodas nelielā pamestā karjerā senlejas nogāzes augšdaļā. Arī pati Daugavas senlejas nogāze ir nozīmīgs ģeoloģisks veidojums.
Dolomīti stratigrāfiski pieder augšdevona Daugavas svītas Oliņkalna ridai, jeb bij. Porhovas slāņiem.
Daugavas senleju ietverošie dolomīta atsegumi ir veidojušies leduslaikmeta noslēgumā ledāja kušanas ūdeņiem iegraužoties zem ledāja vāka esošajos iežos. Domājams, ka senleja neizveidojās viena apledojuma rezultātā, bet sāka veidoties jau senāku apledojumu gaitā, pirms vairākiem simtiem tūkstošu gadu. Zināma loma senlejas nogāzes atsegumu regulārā atjaunošanā bija Daugavas upes erozijai pirms ūdenskrātuves izveides.
Nogāzes piekājē atrodošies atsegumi tiek pakļauti palu straumes iedarbībai, kas tos atjauno. Avotu kaļķakmens izgulsnēšanās dabas pieminekļa teritorijā notiek atsevišķos avotos un avoksnājos. Lielākā avota ūdensdeve ir aptuveni 3 l/sek, bet ir vēl vairāki avoti ar ūdensdevi ap 1,5 l/sek.
Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi: nogāžu un gravu meži (9180*), karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210), upju straujteces un dabiski upju posmi (3260) un avoti, kas izgulsnē avotkaļķus (7220*).
Minētais dabas veidojumu komplekss ir nozīmīgs gan kā stratigrāfiski nozīmīgu slāņu atsegumi, gan kā raksturīga un izteiksmīga senlejas nogāze, gan arī kā ainaviski augstvērtīga teritorija.
