Teritorija ir izvietojusies Vidzemes augstienē, Augšogres pazeminājumā, Ogres senlejā.
Dabas pieminekli veido Ogres senlejas apjomīgās Brāžu krāces Ogres upē un nelielās, bet ļoti stāvās Akmeņupītes krāces Ogres labā krasta pietekā Veģerupītē (Akmeņupītē). Krāces Ogrē veidojas pateicoties ievērojamajam upes garenprofila kritumam konkrētajā posmā, kā arī upes gultnē esošajiem laukakmeņiem.
Ogres senlejas posms ar laukakmeņu sakopojumiem ir veidojies gan Ogres senlejas, gan ielejas veidošanās procesos – kvartāra periodā – Latvijas apledojuma noslēgumā un pēcledus laikmetā.
Brāžu krāču garums – aptuveni 2 km garumā gaisa līnijā, jeb gandrīz 4 km mērot pa upes gultni, bet augstāk un zemāk pa upē arī ir krāces un straujteces. Akmeņupītes krāce – 100 m garš upītes lejteces posms.
Upes senlejas un ielejas gultni klāj nevienmērīgi izplatīts laukakmeņu slānis, kas veidojies kā bagātināšanās (perlūvija) horizonts aluviālās un, iespējams, arī zemledus fluviglaciālās erozijas procesos. Uzbūves un veidošanās procesa detaļu noskaidrošanai būtu nepieciešami papildus pētījumi.
Ielejas veidošanās procesi, lai arī nelielos apjomos, bet joprojām turpinās, tādēļ teritorijā ir iespējams novērot aluviālās erozijas procesu izpausmes darbībā.
Teritorijā atrodas ES aizsargājams biotops: upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), veci jaukti platlapju meži (9020*), nogāžu un gravu meži (9180*), jaukti ozolu, gobu, ošu meži gar lielām upēm (91F0). Brāžu krācēs atrodama sārtaļģe (Hildebrandia rivularis). Brāžu krāces ir viens no Latvijas upju izcilākajiem ūdenstūrisma krāču maršrutiem, gan arī vērtīgs biotops un strauju ūdeņu zivju nārsta vieta.
Akmeņupītes krāces ir nozīmīgas kā neparasts, ainavisks dabas veidojums un vērtīgs biotops. Akmeņupītes krāces mazūdens periodā mēdz būt sausas.
Objektu nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem ģeoloģijas (stratigrāfijas, ģeomorfoloģijas, hidroģeoloģijas), sugu un biotopu pētījumiem, gan kā ainaviski vērtīgu dabas veidojumu kopumu, kas ir nozīmīgs kā maz ietekmēta dabas teritorija.
