Teritorija ir izvietojusies Vestienas paugurainē Vidzemes augstienes centrālajā daļā.
Dabas pieminekli veido Bolēnu avots, kas ir kāpjošs avots, un to ietverošais gravas veida ielejveida pazeminājums ir glaciāla pauguru masīva (pirmmasīva) nogāzē, netālu no Bolēnu kalna.
Apkārtējais reljefs ir veidojies pēdējā apledojuma noslēgumā ledāja dinamikas un kušanas ūdeņu erozijas un akumulācijas procesu ietekmē. Avotu barojošais ūdensnesējs horizonts, domājams, ir fluviglaciālas izcelsmes starpmorēnu smilts un grants slāņi.
Prāvs avots, kas ir hipsometriski augstu novietots – 262 m vjl.
Ūdens no augšējā pleistocēna fluviglaciālajiem nogulumiem ar paaugstinātu kalcija un magnija bikarbonātu saturu. Ūdensdeve mainīga, atkarībā no sezonas un nokrišņu daudzuma - aptuveni vērtējama kā 2 l/sek.
Teritorijā atrodas ES aizsargājams biotops: sugām bagātas ganības un ganītas pļavas (6270*), minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi (7160), nogāžu un gravu meži (9180*).
Bolēnu avots ir nozīmīgs no kultūrvēstures viedokļa kā vēsturiska svētvieta un teiku objekts. Ritualizētas darbības, piemēram, bantīšu siešana koku zaros, pie avota mēdz notikt joprojām.
Minētais dabas veidojumu komplekss ir nozīmīgs no hidroģeoloģijas viedokļa, kā arī ainaviski un kultūrvēsturiski vērtīgs.
