Bioloģiski vērtīgs koks

• Sēnes sadarbojas ar dzīviem kokiem. Šo unikālo abpusēji izdevīgo sadarbību dēvē par mikorizu un tā palīdz gan sēnēm, gan augiem uzņemt barības vielas.
• Dzīva un mirusi koksne, koka lapas, zari, saknes un miza sēnēm ir substrāts, kurā augt un attīstīties. Latvijā uz kokiem aug gan makroskopiskas, gan mikroskopiskas sēnes.
• Sēnes barojas ar koksni un izmaina tās ķīmisko sastāvu un struktūru, tādējādi nodrošinot koksnes noārdīšanos un pārveidošanos. Šādi sēnes pilda būtisku lomu dabas aprites ciklā, jo noārdot koksni, rada jaunas dzīvotnes.
• Uz kokiem un to daļām aug arī gļotsēnes, kas agrāk tika uzskatītas par sēņu valstij piederīgām.
• Jauna gļotsēne spēj pārvietoties ēdiena un piemērotas vides meklējumos. Tāpat kā sēnes, arī gļotsēnes vairojas ar sporām.

• Ķērpis ir simbiotisks organisms, kuru veido sēnes un aļģes.
• Augoši koki, sausokņi un kritalas ķērpjiem ir virsma, uz kuras attīstīties un augt.
• Ķērpis neizmanto koku kā barības objektu, bet visas barības vielu ražošanai nepieciešamās vielas tas iegūst no vides.
• Ķērpju liela dažādība uz koka liecina par tīru vidi, jo ķērpji ir pret gaisa piesārņojumu izteikti jutīgas sugas.
• Dabas aprites ciklā ķērpjiem ir nozīmīga loma  kā citu sugu mikrodzīvotnei un barības objektam.
• Ar ķērpjiem bagātīgi apauguši koki liecina par augstu bioloģisko daudzveidību.

• Kokus, sausokņus un kritalas sūnas izmanto kā virsmu uz kuras augt un attīstīties.
• Sūnas sastopamas gan uz dzīvu koku zariem un stumbra (tās sauc par epifītiskajām sūnām), gan uz trupošas koksnes (epiksīlās sūnas).
• Dabas aprites ciklā sūnas ir nozīmīga mikrodzīvotne sīkām radībām. Vairāki bezmugurkaulnieki, piemēram, gliemeži arī barojas ar sūnām.
• Sūnas uz kokiem uztur mitrumu, jo neļauj strauji aizplūst nokrišņu un sniega kušanas ūdeņiem.
• Latvijā (arī uz kokiem) sūnas pārstāvētas no trīs klasēm: ragvācelīšu, aknu sūnas un lapu sūnas.
• Neliela grupa sūnu sugu sastopamas ilgstoši netraucētos mežos un tikai retumis tās ir atrodamas vietās, kur veic intensīvu mežizstrādi. Šādas sūnas izmanto kā dabisko mežu indikatorus.

• Dzīvotne, barošanās vieta un slēptuve bezmugurkaulniekiem ir gan augoši koki, gan sausokņi un kritalas.
• Daudzas bezmugurkaulnieku sugas labprāt izmanto citu organismu grupu radītās mikro dzīvotnes uz kokiem (piemēram, sēnes, ķērpjus, sūnas u.c.).
• Mirusi koksne, salīdzinājumā ar dzīvu koksni, ir piemērota dzīvotne trīsreiz lielākam bezmugurkaulnieku sugu skaitam.
• Bezmugurkaulnieki ir ļoti nozīmīga barības bāze daudzām citām sugām.
• Latvijā ar kokiem saistīti kukaiņi, ērces, zirnekļi, māņzirnekļi, daudzkāji, gauskāji, nematodes un virpotāji.

• Kokus, sausokņus un kritalas putni izmanto kā patvēruma, mītnes, atpūtas vietu vai “medību torni”.
• Putni barojas gan ar koku dzinumiem, ziediem, augļiem un sēklām, gan ar citām kokā dzīvojošām dzīvām būtnēm.
• Veci, lieli koki ir vienīgā dabīgā struktūra, uz kuras lieli putni var veidot ligzdu. Lielo putnu ligzdu svars var sasniegt vairākus simtus kilogramus.
• Daļai pūčveidīgo putnu, piemēram, urālpūcei, ligzdošana iespējama tikai lielo koku dobumos, ja tādu nav, tad cilvēka veidotās mākslīgās ligzdvietās.
• Dzeņveidīgajiem putniem vajadzīgi piemērota izmēra koki dobumu kalšanai. Vēlāk tie noder arī citiem dzīvniekiem kā mājvieta.

• Sīkie grauzēji dzīvo koka sakņu sistēmas tuvumā un zem kritalām.
• Mazi zīdītāji, piemēram, vāveres un susuri, koku dobumos ierīko savas migas, bet sikspārņi koku dobumus, stumbra un mizas spraugas izmanto kā patvērumu dienas laikā.
• Lielāki zīdītāji kokus izmanto, lai barotos, iezīmētu savu teritoriju vai ierīkotu migu zem koka saknēm vai kritalām.
• Sikspārņi pārvietojoties izmanto koku rindas un mežmalas kā orientieri un dabisko aizsegu no plēsējiem un vēja.
• Zīdītāji barojas ar koku ziediem, dzinumiem, augļiem, mizu, saknēm un sēklām.

Zīmes lietojums

Zīmes galvenais mērķis ir sabiedrības izglītošana par koku nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Zīme izvietojama uz kokiem, kritalām un sausokņiem publiski pieejamās vietās. Tie ir apdzīvotu vietu apstādījumi, tūrisma infrastruktūra, dabas takas, dažādi maršruti u.c.

Zīmes uzstāda:

• Dabas aizsardzības pārvalde;
• pašvaldība vai tās zaļo zonu uzturēšanu un sakopšanu nodrošinošās struktūrvienības vai institūcijas;
• koku novērtēšanas un sakopšanas pakalpojumus sniedzošie uzņēmumi un organizācijas;
• citas organizācijas un indivīdi, kas veido sabiedrības domu par bioloģisko daudzveidību un dabas aizsardzību.

Pirms zīmes uzstādīšanas obligāti nepieciešams zīmes izvietošanu saskaņot ar zemes īpašnieku, kura īpašumā atrodas objekts.

Zīmes uzstādītājs Pārvaldei nosūta elektronisku anketu. Tajā jānorāda šāda informācija:

• zīmes uzstādītājs;
• zīmes izvietošanas koordinātes;
• koka suga;
• koka raksturojums - dzīvs, dobumains koks; sausoknis; kritala; u.c..

Zīmes uzstādīšanas nosacījumi

• Stāvošs dzīvs vai atmiris koks - zīmi izvieto 1,5-2,5m augstumā uz stumbra cilvēku pārvietošanās nolūkiem iekārtotās infrastruktūras virzienā.
• Uz kritalas vai sausokņa, vai tiem blakus izvietota stabiņa tā galā.
• Zīmi nav paredzēts izvietot vietās, kur nav vēlams piesaistīt cilvēku plūsmu, piemēram, apstādījumu dobes vidū u.c. līdzīgās vietās, jo kvadrāt koda nolasīšana veicama tikai no tuva attāluma.
• Zīmi stiprina ar naglām. Tām jābūt ar iespējami mazākām galvām “gremdgalvas”, kas amatniecībā tiek iedziļinātas koksnē. Dzīvā kokā naglas neiedzen līdz galam, lai novērstu iespēju, ka koks tiek traumēts tā turpmākās augšanas laikā. Naglas tiek iedzītas tikai kādus 1-2 cm koka aplievā jeb dzīvajā koksnē, kas var adekvāti reaģēt uz mikrobojājumu. Pilns apraksts par zīmes piestiprināšanu publicēts Latvijas kokkopju-arboristu biedrības tīmekļvietnē publicētajā materiālā Rekomendācijas kā piestiprināt numurus un informatīvās zīmes pie kokiem.
• Zīme paredzēta uzstādīšanai vietā, kur notiek liela cilvēku plūsma. Zīmes uzstādīšanas galvenais mērķis ir sabiedrības informēšana, bet jāievēro princips – lielākā koku grupā, parkā, ielas malā vai tūrisma takas vienotā maršrutā tiek uzstādītas ne vairāk kā 2-3 zīmes, atkarībā no teritorijas lieluma.
• Informatīvās zīmes primāri tiek uzstādītas pie kokiem, kas sabiedrībai ‘liekas zaudējuši savu vērtību’, jo ir nolauzti, iztrupējuši, bojāti vai liekas ‘kropli’.