Bioloģiski vērtīgs koks

Publicēts: 18.06.2024.

Bioloģiski vērtīgs koks ir pieaudzis vai vecs, dzīvs vai miris koks, kurš nodrošina mājvietu dažādiem dzīvajiem organismiem — sēnēm, sūnām, ķērpjiem, bezmugurkaulniekiem, zīdītājiem un putniem.

Par bioloģiski vērtīgu koku uzskatāms jebkuras sugas:

augošs lielu dimensiju vai bioloģiski vecs koks;
dobumains koks;
sausoknis – stāvošs atmiris koks;
kritala;
zibens, uguns vai vētras darbības rezultātā bojāts pieaudzis koks.

Bioloģiskā daudzveidība

Bioloģiski vērtīgi koki ir dažādu organismu dzīves vieta. Šie organismi kokā var uzturēties īslaicīgi, bet var arī pavadīt visu dzīvi. Koki sniedz plašas iespējas dažādu sugu savstarpējai mijiedarbībai un nodrošina daudzu sugu pastāvēšanu ilgtermiņā. Arī mirusi koksne ir svarīga dzīvotne dažādām organismu grupām.

Sugu savstarpējā konkurence (par piemērotām ligzdošanas vietām un barības resursiem to tuvumā) ir daudz sīvāka, ja sugai piemērotu dzīvotņu daudzums ir samazināts.

Sēnes sadarbojas ar dzīviem kokiem. Šo unikālo abpusēji izdevīgo sadarbību dēvē par mikorizu un tā palīdz gan sēnēm, gan augiem uzņemt barības vielas.
Dzīva un mirusi koksne, koka lapas, zari, saknes un miza sēnēm ir substrāts, kurā augt un attīstīties. Latvijā uz kokiem aug gan makroskopiskas, gan mikroskopiskas sēnes.
Sēnes barojas ar koksni un izmaina tās ķīmisko sastāvu un struktūru, tādējādi nodrošinot koksnes noārdīšanos un pārveidošanos. Šādi sēnes pilda būtisku lomu dabas aprites ciklā, jo noārdot koksni, rada jaunas dzīvotnes.
Uz kokiem un to daļām aug arī gļotsēnes, kas agrāk tika uzskatītas par sēņu valstij piederīgām.
Jauna gļotsēne spēj pārvietoties ēdiena un piemērotas vides meklējumos. Tāpat kā sēnes, arī gļotsēnes vairojas ar sporām.

Ķērpis ir simbiotisks organisms, kuru veido sēnes un aļģes.
Augoši koki, sausokņi un kritalas ķērpjiem ir virsma, uz kuras attīstīties un augt.
Ķērpis neizmanto koku kā barības objektu, bet visas barības vielu ražošanai nepieciešamās vielas tas iegūst no vides.
Ķērpju liela dažādība uz koka liecina par tīru vidi, jo ķērpji ir pret gaisa piesārņojumu izteikti jutīgas sugas.
Dabas aprites ciklā ķērpjiem ir nozīmīga loma kā citu sugu mikrodzīvotnei un barības objektam.
Ar ķērpjiem bagātīgi apauguši koki liecina par augstu bioloģisko daudzveidību.

Augoši koki, sausokņi un kritalas sūnām ir virsma, uz kuras augt un attīstīties.
Sūnas sastopamas uz dzīviem kokiem, to zariem un stumbra (epifīti) un arī uz trupošiem kokiem (epiksili).
Dabas aprites ciklā sūnām ir nozīmīga loma — tās ir citu sugu mikrodzīvotne un barības objekts.
Sūnas uz kokiem uztur mitrumu, jo neļauj strauji aizplūst nokrišņu un sniega kušanas ūdeņiem.
Latvijā (arī uz kokiem) sūnas iedala trīs klasēs: ragvācelīšu, aknu un lapu.
Sūnas ir dabiska meža indikatorsugas. Tās sastopamas ilgstoši nepārveidotos meža nogabalos. Reti vai nemaz nav sastopamas intensīvi apsaimniekotos mežos.

Dzīvotne, barošanās vieta un slēptuve bezmugurkaulniekiem ir gan augoši koki, gan sausokņi un kritalas.
Daudzas bezmugurkaulnieku sugas labprāt izmanto citu organismu grupu radītās mikro dzīvotnes uz kokiem (piemēram, sēnes, ķērpjus, sūnas u.c.).
Mirusi koksne, salīdzinājumā ar dzīvu koksni, ir piemērota dzīvotne trīsreiz lielākam bezmugurkaulnieku sugu skaitam.
Bezmugurkaulnieki ir ļoti nozīmīga barības bāze daudzām citām sugām.
Latvijā ar kokiem saistīti kukaiņi, ērces, zirnekļi, māņzirnekļi, daudzkāji, gauskāji, nematodes un virpotāji.

Kokus, sausokņus un kritalas putni izmanto kā patvēruma, mītnes, atpūtas vietu vai “medību torni”.
Putni barojas gan ar koku dzinumiem, ziediem, augļiem un sēklām, gan ar citām kokā dzīvojošām dzīvām būtnēm.
Veci, lieli koki ir vienīgā dabīgā struktūra, uz kuras lieli putni var veidot ligzdu. Lielo putnu ligzdu svars var sasniegt vairākus simtus kilogramus.
Daļai pūčveidīgo putnu, piemēram, urālpūcei, ligzdošana iespējama tikai lielo koku dobumos, ja tādu nav, tad cilvēka veidotās mākslīgās ligzdvietās.
Dzeņveidīgajiem putniem vajadzīgi piemērota izmēra koki dobumu kalšanai. Vēlāk tie noder arī citiem dzīvniekiem kā mājvieta.

Sīkie grauzēji dzīvo koka sakņu sistēmas tuvumā un zem kritalām.
Mazi zīdītāji, piemēram, vāveres un susuri, koku dobumos ierīko savas migas, bet sikspārņi koku dobumus, stumbra un mizas spraugas izmanto kā patvērumu dienas laikā.
Lielāki zīdītāji kokus izmanto, lai barotos, iezīmētu savu teritoriju vai ierīkotu migu zem koka saknēm vai kritalām.
Sikspārņi pārvietojoties izmanto koku rindas un mežmalas kā orientieri un dabisko aizsegu no plēsējiem un vēja.
Zīdītāji barojas ar koku ziediem, dzinumiem, augļiem, mizu, saknēm un sēklām.

Materiāls sagatavots LIFE vides programmas projektā Nr. LIFE22 NAT/LT/101113698 „Ekoloģiskā tīkla izveide lapkoku praulgrauža aizsardzībai Baltijā” (LIFE Osmo Baltic). Projektu līdzfinansē ES LIFE Vides programma un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija.