Teritorija ir izvietojusies Piejūras zemienē, Piemares līdzenuma Rīvas pacēlumā.
Dabas piemineklis tiek uzskatīts par raksturīgāko reljefa viļņu erozijas formu Baltijas jūras Kurzemes piekrastes daļā, kas veidojies Baltijas jūras senākās stadijas – Baltijas Ledus ezera laikā.
Dabas pieminekli veido Baltijas Ledus ezera stadiju BglI un BglII piekrastes smilts un smilts-grants materiāla akumulācijas formas – strēle un bārs, kas reljefā iezīmējas kā vaļņveida reljefa forma, vērsta ziemeļu-dienvidu virzienā. Vaļņa ģeoloģiskā uzbūve ir komplicēta un jūras pusē iezīmējas izteikta viļņu erozijas kāple aptuveni 21,4 m augstumā.
Krasta vaļņa kopējais garums ir aptuveni 12 km, no tā aizsargājamā daļa vaļņa vidusdaļā 2,3 km garumā, formas platums aptuveni 300-400 m. Centrālās daļas absolūtais augstums sasniedz ap 25,0 m v.j.l., krasta vaļņa relatīvais augstums jūras pusē variē no 4,0 – 4,5 m, sauszemes pusē - aptuveni 3 m.
Krasta veidojumi sastāv no smilts, smilts-grants un oļu materiāla. Liela daļa no vaļņa ārpus dabas pieminekļa teritorijas ir pilnībā vai fragmentāri norakta.
Dabas piemineklis tiek uzskatīts par raksturīgāko piekrastes akumulācijas un viļņu erozijas veidotu reljefa formu Baltijas jūras Kurzemes piekrastes daļā, kas veidojies Baltijas jūras senākās stadijas – Baltijas Ledus ezera laikā.
Baltijas Ledus ezera pastāvēšana tiek datēta laika posmā no 13000 līdz 10300 C14 gadiem. Baltijas Ledus ezera BlgI un BlgII stadijas tiek raksturotas kā transgresijas stadijas, tieši šo stadiju laikā ir veidojies Baltijas Ledus ezera krasta valnis pie Rīvas. Savukārt BglIII stadijas laikā vaļņa jūras pusē notika viļņu erozija.
Veinbergs (1994) norāda, ka krasta valnis ir komplicēts veidojums un to veido Baltijas Ledus ezera BglII stadijas strēle un BglIIIb fāzes bārs. Bāra jūras pusē ir BglIIIc fāzes laikā izveidojusies viļņu erozijas kāple vairāku metru augstumā.
Dabas pieminekļa teritorijā ir Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: smiltāju zālāji (6120*) un veci vai dabiski boreāli meži (9010*).
Lai arī teritorija ir mežaina, pateicoties meža izcirtumiem un ap viensētām iekoptām teritorijām abpus pa formas augšējo daļu esošajam ceļam, fragmentāri rietumu pusē paveras vizuāli labi saskatāma viļņu erozijas kāples formas. Aizsargājamā teritorija ir krasta vaļņa neskartākā daļa.
