Dendroloģiskā vērtība. Stādījumiem ir liela zinātniska un praktiska vērtība, jo tā ir zināma vieta, no kurienes saņemtas sēklas, kas atbilst mūsdienu zinātniskās introdukcijas prasībām. Liela dendroloģiska nozīme ir Japānas lapegļu audzei un rindu stādījumiem, kā arī no Japānas ievesta Veiča baltegļu audze – vienīgā Baltijā. Šeit aug tādi retumi kā platskujainā Sitkas egle (no Ziemeļamerikas Klusā okeāna piekrastes), Rumēlijas priede (no Balkāniem), Menzisa duglāzija, Lausona paciprese, Engelmaņa un melnā egle, klinškalnu priede un citas sugas.
Dabas vērtības. Stādījumu teritorijā atrodas divi ES aizsargājamie biotopi - Degradēti augstie purvi, kuros noris vai ir iespējama dabiskā atjaunošanās (7120) un Sugām bagātas ganības vai ganītas pļavas (6270). Dendrārija teritorijā konstatētas divas īpaši aizsargājamās sugas - spožā skudra (Lasius fuliginosus), smaržīgā naktsvijole (Platanthera bifolia) un viena ierobežoti izmantojamā īpaši aizsargājamā suga - gada staipeknis (Lycopodium annotinum). Teritorijā ir konstatēti pieci valsts nozīmes dižkoki un četri potenciālie dižkoki.
Kultūrvēsturiskā vērtība. Ausekļa Ramata Jurģukalna dendroloģiskie stādījumi ir kokaugu kolekcija, ko 1931. gadā savas dzimtas lauku mājās sācis ierīkot dendrologs un dabas draugs Auseklis Ramats (1911. - 1992.), izveidojot to par zinātnisko dendroloģisko dārzu un komerciālu introdukcijas kokaudzētavu.
Aizsardzības kategorija: aizsargājams dendroloģiskais stādījums
Kods: LV0470140
Administratīvais iedalījums: Cēsu novada Vaives pagasts
Stādīšanas gads: 1931. gads.
Pārvalde: Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
